Jauniešu pilsoniskās līdzdalības iespējas pašvaldībā – Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Liepājas valstspilsētas pašvaldības salīdzinājums

Abstract

Latvijas Republikā jau vairāk kā 30 gadus pastāv demokrātija. Šis skaitlis var šķist liels, taču priekš pavisam jauna un neierasta valsts režīma tas ir salīdzinoši īss posms. Atšķirībā no pagātnes režīmiem, demokrātijā ļoti liela nozīme ir sabiedrības līdzdalībai pilsoniskajos un politiskajos procesos. Pēdējos gados pilsoniskās līdzdalības rādītāji krītas un kopumā ir ļoti zemi. Liels drauds šajā sakarā ir tieši tas, ka arī jaunajai paaudzei izpratne par demokrātiskajiem procesiem, pilsonisko līdzdalību ir zema, kas savukārt noved pie tā, ka viņiem nav vēlme iesaistīties procesos ko viņi īsti nepārzina. Demokrātija var pastāvēt, attīstīties un būt kvalitatīva tikai un vienīgi pastāvot aktīvai pilsoniskai sabiedrībai. Lai tā varētu attīstīties ilgtermiņā, svarīga ir tieši jauniešu līdzdalība. Bakalaura darba “Jauniešu pilsoniskās līdzdalības iespējas pašvaldībā – Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Liepājas valstspilsētas pašvaldības salīdzinājums” mērķis ir noskaidrot, ar kādu mehānismu palīdzību Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Liepājas valstspilsētas pašvaldība, veicina jauniešu auditorijas pilsonisko līdzdalību. Darba teorētiskajā daļā tika likts uzsvars un aprakstīti pilsoniskās līdzdalības teorētiskie koncepti. Pilsoniskā līdzdalība tika izvērsta kontekstā tieši ar tās nozīmi demokrātijā. Iezīmējot sīkāk tieši tos veidus kā cilvēki var līdzdarboties, kā var iesaistīties, kādas darbības ir definējamas kā pilsoniskā līdzdalība, kādas darbības var definēt kā politisko līdzdalību. Darba izklāsta daļā tika raksturotas jauniešu pilsoniskās līdzdalības pašvaldību mērogā. Savukārt, darba analīzes sadaļā tika izpētīti veidi kādas pilsoniskās līdzdalības iespējas tiek piedāvātas jauniešiem divās pašvaldībās – Liepājas valstspilsētas pašvaldībā un Ventspils valstspilsētas pašvaldībā. Kā arī tika veikta šo pašvaldību piedāvātā piedāvājuma analīze, balstoties uz pilsoniskās līdzdalības teorētiskajiem konceptiem un noteiktas atšķirīgās lietas starp abām pašvaldībām. Balstoties uz darbā veikto pašvaldību piedāvājumu izpēti, to analīzi un savstarpējo salīdzināšanu, var secināt to, ka piedāvājums abās pilsētās ir līdzvērtīgs, taču Liepājā ir daudz attīstītāks tieši NVO sektors. Tādējādi, pašvaldībai ir partneri ar kuriem radīt piedāvājumu kas ir atbilstošāks jauniešu vēlmēm. Līdz ar to darbā izvirzītā hipotēze: “Liepāja, atšķirībā no Ventspils, veido uz jauniešiem vērstu politiku, iesaistot tās veidošanās pašus jauniešus”, balstoties uz izklāstītajiem secinājumiem, apstiprinās.

The Republic of Latvia is a democratic country for already more than 30 years. This figure may seem large, but it is relatively short period for a very new regime. Unlike past regimes, public involvement in civil and political processes has a very important role for the regime to exist and even to grow. In recent years, civil participation rates have been falling and overall, they are very low. A major threat in this regard is the fact that the youth’s understanding of democratic processes and civic participation is very low, this leads to their lack of willingness to engage in processes that they do not know. Democracy can only exist and develop with active civil society. For democracy to develop in the long-term, it is the participation of young people that is very important. The aim of the bachelor’s work “Youth civil participation opportunities in municipality – comparison between Ventspils municipality and Liepājas municipality” is to find out what mechanisms are both municipalities using to promote the civil participation of the youth audience. The theoretical part of the work highlighted and described theoretical concepts of civil participation. Civil participation was described in the context directly with its role in democracy. By highlighting in detail exactly the ways in which people can participate, how can they be involved, what actions can be defined as civic participation, what actions can be defined as political participation. The section of the working statement described the civil participation of young people at municipal level. On the other hand, the section of the work analysis the ways in which civil participation opportunities are offered to young people in two municipalities – the municipality of Liepaja and the municipality of Ventspils. As well as an analysis of the offer offered by these municipalities, the analysis was based on theoretical concepts of civil participation and on the different cases between the two municipalities. Based on the study, analysis and cross-comparison of local government offer, it can be concluded that the offer is equivalent in both cities, but in Liepaja there is a much more advanced NGO sector. Thus, the municipality has partners with whom to create an offer that is more relevant to the wishes of young people. Consequently, the hypothesis at work: “Liepaja, unlike Ventspils, is developing a youth-oriented policy involving the young people themselves”, based on the conclusions outlined, will be confirmed.