Vecāku pieredze uztura plānošanā bērniem ar diagnosticētu Anorexia nervosa

Abstract

Aktualitāte: Anorexia nervosa ir smagi ēšanas traucējumi ar augstu invaliditātes un mirstības risku lielā svara zuduma dēļ, ko izraisījusi nepietiekama ēdiena uzņemšana, neadekvāta šķidruma uzņemšana ar vai bez izvadīšanas, pārmērīgu fizisku aktivitāti. Dzīves laikā ar anoreksiju var saskarties līdz 4% sieviešu un 0.3% vīriešu. Lielbritānijā pēdējās desmitgadēs saslimstība ar anoreksiju ir trīskāršojusies, līdzīgas tendences ir arī citās Eiropas valstīs. Latvijā statistika par saslimstību ar anoreksiju netiek apkopota. Vecākiem ir nozīmīga loma ārstēšanas procesā. Ģimenes iesaistīšana terapijas procesā var būt efektīva stratēģija profesionālās palīdzības palielināšanā. Vecāki vai aprūpētāji ir tie cilvēki, kuri īsteno ikdienas aprūpi, pilda speciālistu rekomendācijas un vada terapijas procesu mājās, kā arī pavada ar bērniem lielāko dienas laiku. Darba mērķis: noskaidrot, kāda ir vecāku pieredze plānojot uzturu bērniem ar diagnosticētu Anorexia nervosa, ar kādām grūtībām saskarās vecāki. Metodes: pētījumā piedalījās 23 vecāki, kuru bērniem ir diagnosticēta Anorexia nervosa un kuru bērni atrodas uzskaitē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas nodaļā. Ar aptaujas anketas palīdzību tika iegūti dati par bērnu antropometriskiem rādītājiem pirms un pēc diagnozes uzstādīšanas, bērnu uzvedību saistītu ar uztura paradumu izmaiņām un vecāku pieredzi aprūpējot bērnus ar ēšanas traucējumiem, kā arī par vecāku zināšanām par anoreksiju un grūtībām, ar kurām saskarās ikdienas aprūpē. Rezultāti: šī pētījuma dati liecina, ka 60% vecāku sekoja līdzi bērna ēšanas paradumiem pirms tika diagnosticēta anoreksija un 96% vecāku pamanīja izmaiņas bērna ēšanas paradumos jau pirms diagnozes uzstādīšanas. Visbiežāk tika pamanīts, ka bērns izvairās no konkrētām produktu grupām, izlaiž ēdienreizes vai ēd ļoti mazas porcijas. Ēdienreižu laikā bērni mēdz raudāt, žēloties, atteikties no ēdiena, mēģināt vienoties, ko ēst. Vairāk kā 60% vecāku kļūst neapmierināti ēdienreižu laikā, pierunā bērnu, lai tas ēstu, draud bērnam. 65% vecāku ir pārliecināti, ka bērns atveseļosies. Pildot uztura speciālista rekomendācijas visbiežāk grūtības rada tas, ka ir jākontrolē visas ēdienreizes, bērns nevēlās pildīt rekomendācijas. 65% vecāku ir iesaistījušies atbalsta grupā vecākiem, lai saņemtu atbalstu ārstēšanas procesā. Secinājumi: vecāki pamana izmaiņas bērna paradumos pirms slimības diagnosticēšanas. Bērnu biežākā uzvedība saistīta ar ēdienreizēm, kas visbiežāk sagādā grūtības vecākiem, ir tāda, ka bērni žēlojas, raud ēdienreizes laikā, ir dusmu lēkmes, mēģina vienoties, ko ēdīs.

Background: Anorexia nervosa is a severe eating disorder with a high risk of disability and mortality due to heavy weight loss caused by insufficient food intake, inadequate fluid intake with or without excretion, excessive physical activity. Up to 4% of women and 0.3% of men may experience anorexia during their lifetime. In the UK, the incidence of anorexia has tripled in recent decades, with similar trends in other European countries. Statistics on the incidence of anorexia are not compiled in Latvia. Parents play an important role in the treatment process. Involving family in the treatment process can be an effective strategy for increasing professional help. Parents or carers are the people who carry out daily care, follow the recommendations of specialists and lead the treatment process at home, as well as spend most of the day with children. Objective: to find out what is the experience of parents when planning a diet for children diagnosed with Anorexia nervosa, what difficulties do parents face. Methods: the study involved 23 parents whose children had been diagnosed with Anorexia nervosa and whose children were registered with the Department of Child Psychiatry at the Children's Clinical University Hospital. The questionnaire provided data on anthropometric parameters of children before and after diagnosis, children's behavioral changes in eating habits and parental experience in caring for children with eating disorders, as well as parents' knowledge of anorexia and difficulties in daily care. Results: the data from this study show that 60% of parents followed the child's eating habits before the diagnosis of anorexia and 96% of parents noticed changes in the child's eating habits before the diagnosis was made. It was most often noticed that the child avoids certain product groups, skips meals or eats very small portions. During meals, children tend to cry, complain, refuse food, try to argue on what to eat. More than 60% of parents become dissatisfied during meals, persuade the child to eat, threaten the child. 65% of parents are convinced that their child will recover. The most common difficulty in following a nutritionist's recommendations is that all meals should be controlled, and the child does not want to follow the recommendations. 65% of parents are involved in a support group for parents to receive support in the treatment process. Conclusion: parents notice a change in the child's habits before the disease is diagnosed. The most common behavior of children related to meals, which most often cause difficulties for parents, is that children complain, cry during meals, have anger attacks, try to agree on what to eat.