Latvijas sabiedrības zināšanu un uzticības uztura bagātinātāju reklāmām, un to ietekmējošo faktoru novērtējums

Abstract

Aktualitāte: Attīstītajās valstīs uztura bagātinātāju lietotāju īpatsvars ir aptuveni puse no kopējā iedzīvotāju skaita. Tikmēr konstatētie pārkāpumi par negodīgu komercpraksi, piedāvājot uztura bagātinātājus, pieaug. Zinātniskās publikācijas liecina, ka patēriņu veicinošie faktori - zināšanas par uztura bagātinātājiem un uzticība to reklāmās sniegtajai informācijai - dažādu populāciju apakšgrupās ir zema, taču novērotas atšķirības starp personām ar dažādiem uztura bagātinātāju lietošanas paradumiem, izglītības līmeni un izglītības piederību veselības aprūpei. Pētījuma mērķis: Noskaidrot Latvijas sabiedrības zināšanu līmeni par uztura bagātinātājiem un uzticības līmeni attiecībā uz uztura bagātinātāju reklāmām un novērtēt to ietekmējošos faktorus. Pētījuma metodes: Kvantitatīva neeksperimentāla šķērsgriezuma pētījuma ietvaros elektroniski apkopotas 553 Latvijas iedzīvotāju iesniegtas anonīmas aptaujas anketas par uztura bagātinātājiem un to reklamēšanu, kas sastāvēja no zināšanu pārbaudes un uzticības novērtējuma. Datu apstrādei izmantota statistiskās analīzes programma IBM SPSS Statistics 26 un datu apstrādes programma Microsoft Excel. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Respondentu zināšanas par uztura bagātinātājiem ir zemas ar vidēji 29% zemu rezultātu zināšanu pārbaudē, labāku izpratni par uztura bagātinātājiem uzrādot personām ar augstāko izglītību, izglītību veselības aprūpē un augstu sociālekonomisko stāvokli. Lielāka pārliecība par savu kompetenci attiecībā uz uztura bagātinātājiem ir sievietēm, personām ar augstāko izglītību un uztura bagātinātājus lietojošām personām. Respondentu uzticības līmenis uztura bagātinātāju reklāmām ir zems, lielāku uzticēšanos uzrādot uztura bagātinātāju lietotājiem un personām līdz 25 gadu vecumam. Labākas zināšanas par uztura bagātinātājiem korelē ar zemāku uzticību uztura bagātinātāju reklāmām (r = -0,27, p = 0).

Background: In developed countries the proportion of dietary supplement users is about half of the total population. Meanwhile, violations of unfair commercial practices in the supply of dietary supplements are on the rise. Scientific publications show that the factors that promote consumption - knowledge about dietary supplements and trust in the information provided by their advertisements – are low in different subgroups of the population, but there are differences between people with different dietary supplement usage habits, levels of education and educational affiliation to health care. Objective: To find out the level of knowledge about dietary supplements and level of trust in dietary supplement advertisements in the Latvian society and to evaluate its influencing factors. Description of the research methods: Within the framework of the quantitative non-experimental cross-sectional study, questionnaires on dietary supplements and their advertising submitted by 553 Latvian residents were collected. Statistical analysis software IBM SPSS Statistics 26 and data management software Microsoft Excel were used for data processing. The main results and conclusions of the research: Respondents’ knowledge of dietary supplements is low with an average score of 29% in the knowledge test, while people with higher education, education in health care and high socioeconomic status have better understanding of dietary supplements. Women, people with higher education and individuals who use dietary supplements have increased confidence in their competence with regard to dietary supplements. Respondents’ level of trust in dietary supplement advertising is low, with greater trust in the consumers of dietary supplements and individuals under the age of 25. Better knowledge of dietary supplements correlates with less trust in dietary supplement advertising (r = -0,27, p = 0).