Dzīves kvalitātes ietekmējošie faktori hemodialīžu pacientiem.

Abstract

Katra pacienta dzīvesveids un saistība ar hronisku nieru slimību ir personisks un unikāls. Dzīves kvalitāte sevī ietver fiziskās, psiholoģiskās, sociālās funkcijas un ekonomiskās dimensijas kā svarīgu indeksu terminālas nieru mazspējas stadijas pacientu prognozes novērtēšanai. Hroniska nieru slimība ir globāli milzīga sabiedrības veselības problēma slimība. Un dzīves kvalitāte var ievērojami pazemināties nieru mazspējas pacientiem, kas palielina viņu mirstības risku. Autores pētījuma mērķis ir noskaidrot dzīves kvalitāti ietekmējošos faktorus hemodialīžu pacientiem. Lai sasniegtu izvirzītā pētījuma mērķi, tika veikts kvantitatīvs, neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs un aprakstošs pētījums. Lai noteiktu dzīves kvalitāti hemodialīžu pacientiem, tika izmantots gatavs instruments KDQOL-SF™ 1.3. versija, kas ir adaptēts Latvijā. Pētījumā piedalījās 56 hemodialīzes pacienti, no četriem Rīgas “X” dialīžu centriem. Gatavā instrumenta autori izdalīja 19 dzīves kvalitātes jomas dialīžu pacientiem, kas koncentrējas uz īpašām ar veselību saistītam problēmām. Aptaujas rezultāti parādīja, ka visaugstākie vidējie dzīves kvalitātes rādītāji bija šādās jomās: iedrošinājums, ko sniedz dialīzes personāls hemodialīzes pacientiem, sociālais atbalsts no ģimenes un draugiem un pacientu apmierinātība ar aprūpi. Savukārt pretēji slikts dzīves kvalitātes līmenis bija sekojošās jomās, sākot ar viszemāko: fiziskā veselība, sociālā funkcija, emocionālās problēmas, nieru slimību slogs, vispārējā veselība un miega kvalitāte. Salīdzinot dzīves kvalitāti ar hemodialīžu pacientu vecumu, dzimumu, darba statusu, ienākumiem, dialīzes pieejas veidu, dialīzes biežumu un 19 jomu starpā, tika atrasti šādi ietekmējošie faktori, kuriem bija statistiski nozīmīgas atšķirības: starp ikmēneša ienākumiem, miega kvalitāti atkarībā pēc dialīzes ilguma, kā arī starp 19 dzīves kvalitātes jomām dzimumu starpā – nieru slimību slogs, darba statuss un fiziskā veselība. Pētījuma izvirzītā hipotēze: hemodialīžu pacienti, kuri saņem dialīzi mazāk par pieciem gadiem dzīves kvalitāte ir augstāka nekā hemodialīzes pacientiem, kuri saņem dialīzi ilgāk par pieciem gadiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka izvirzītā hipotēze neapstiprinājās, jo nav statistiski nozīmīgas atšķirības starp šīm abām grupām. Darba struktūra: darbs ietver literatūras apskatu un pētījuma praktisko daļu, secinājumus un priekšlikumus, 4 nodaļas, 24 apakšnodaļas, 25 attēlus, 10 tabulas, 3 pielikumus un 70 izmantotās literatūras avotus.

Each patient's lifestyle and association with chronic kidney disease is personal and unique. Quality of life includes physical, psychological, social functions and economic dimensions as an important index for assessing the prognosis of patients with end-stage renal disease. Chronic kidney disease is a disease that is a huge public health problem globally. And quality of life can be significantly reduced in patients with kidney failure, which increases their risk of mortality. The aim of the author's research is to find out the factors influencing the quality of life in hemodialysis patients. In the order to achieve the goal of the proposed study, a quantitative, non-experimental cross-sectional comparative and descriptive study was performed. A ready-made instrument KDQOL-SF ™ 1.3 version, that has been adapted in Latvia. Was used to determine the quality of life of hemodialysis patients. The study involved 56 hemodialysis patients from four Riga city “X” dialysis centers. The authors identified 19 areas of quality of life for dialysis patients focusing on specific health issues. The results of the survey showed that the highest average quality of life was in the following areas: encouragement provided by dialysis staff to hemodialysis patients, social support from family and friends, and patient satisfaction with care. In contrast, poor quality of life was found in the following areas, starting with the lowest: physical health, social function, emotional problems, burden of kidney disease, general health and quality of sleep. Comparing quality of life with the age, gender, employment status, income, type of dialysis approach, dialysis frequency, and 19 areas of hemodialysis patients, the following influencing factors were found to differ statistically: between monthly income, quality of sleep by dialysis duration, and also among the 19 areas of quality of life by gender - burden of kidney disease, job status and physical health. Study hypothesis: Hemodialysis patients receiving dialysis for less than five years have a higher quality of life than hemodialysis patients receiving dialysis for more than five years. The results of the study show that the hypothesis was not confirmed, as there are no statistically significant differences between the two groups. Structure of the work: the work includes a review of the literature and the practical part of the study, conclusions and proposals, 4 chapters, 25 subsections, 24 figures, 10 tables, 3 appendices and 70 references.