Sieviešu apmierinātība par vecmāšu sniegto atbalstu zīdīšanas veicināšanā

Abstract

Pasaules Veselības organizācija (turpmāk tekstā PVO) iesaka ekskluzīvu zīdīšanu (turpmāk tekstā EZ) bērna pirmajos sešos dzīves mēnešos, savukārt, kombinējot mātes pienu ar citu uzturu, turpināt zīdīšanu līdz divu gadu vecumam vai ilgāk (WHO, 2021). Starp PVO reģioniem Eiropas reģionā ir viszemākie EZ rādītāji sešu mēnešu vecumā - aptuveni 25% (Theurich et al., 2019). Zīdīšanas ilguma rādītāji Latvijā pēdējos gados bijuši līdzīgi, un tie bija krietni zemāki par PVO ieteikumiem. Vairākos pētījumos un pārskatos tika secināts, ka vecmātēm vai citām atbalsta personām atbalstot sievietes zīdīšanas laikā, EZ ilgums un kopējais zīdīšanas ilgums palielinājās, kā arī tas ietekmēja agrīnu zīdīšanas pārtraukšanu (McFadden, 2017 ; Forster et al., 2019). Pētījuma mērķis bija noskaidrot sieviešu apmierinātību par vecmāšu sniegto atbalstu zīdīšanas veicināšanā (turpmāk - VSAZV), zīdīšanas uzsākšanā, EZ un kopējā zīdīšanas periodā. Darba uzdevumi bija noskaidrot sieviešu apmierinātību par VSAZV, noskaidrot zīdīšanas uzsākšanu un ilgumu izlases sievietēm un izvērtēt, vai pastāv saistība starp sieviešu apmierinātību par VSAZV un zīdīšanas uzsākšanu, EZ un kopējo zīdīšanas ilgumu. Tika veikts neeksperimentāls šķērsgriezuma korelācijas pētījums. Pētījumā piedalījās 523 pirms diviem līdz trim gadiem Latvijā dzemdējušas sievietes. Rezultāti: No 523 sievietēm aprūpi no vecmātēm pēcdzemdību periodā saņēma 220 sievietes stacionārā un 12 sievietes mājas vizīšu laikā. Mediānie sieviešu apmierinātības vērtējumi par VSAZV bija vidēji augsti un augsti. Zīdīt savu bērnu uzsāka 99,0% (n=518) resondentu, bet 1% respondentu (n=5) zīdīšanu neuzsāka. EZ mediānais periods bija 130,00 dienas, kopējais mediānais zīdīšanas periods bija 12,00 mēneši. Autores izvirzīta hipotēze apstiprinājās daļēji. Netika atrasta statistiski nozīmīga asociācija starp sieviešu apmierinātību par VSAZV un zīdīšanas uzsākšanu. Tika pierādīta statistiski nozīmīga vāja pozitīva korelācija starp EZ, kopējo zīdīšanas periodu un četriem aspektiem vecmātes sniegtā atbalsta zīdīšanas veicināšanā pēcdzemdību perioda stacionārā: aprūpes personāla empātija, atsaucība un ieinteresētība, saprotoša attieksme, sievietei nepieciešamā individuālā atbalsta sniegšana un papildu vizīšu piedāvāšana (p<0,05). EZ periodu vēl statistiski nozīmīgi vāji pozitīvi ietekmēja informēšana par zīdīšanu, informēšana par jaundzimušā vajadzībām un aprūpi un kopējais vērtējums par vecmāšu un citu aprūpes personu atbalstu (p<0,05). Secinājumi: Vecmātei bija nozīmīga loma zīdīšanas veicināšanā. Kaut arī mediānie sieviešu apmierinātības vērtējumi par VSAZV bija vidēji augsti un augsti, dažas sievietes mēdza saskarties ar atbalsta trūkumu. Mājas vizītēm pēcdzemdību periodā bija būtiska loma, taču tās nebija pieejamas visām sievietēm. EZ un kopējo zīdīšanas periodu pozitīvi ietekmēja no vecmātēm saņemtais atbalsts zīdīšanas veicināšanā pēcdzemdību periodā. Bakalaura darbs sastāv no 72 lappusēm, 11 attēliem, piecām

The World Health Organization (hereinafter WHO) recommends exclusive breastfeeding (hereinafter EB) for the first six months of life, and when breastfeeding with other diets, breastfeeding for up to 2 years of age or longer (WHO, 2021). Among WHO regions, the European region has the lowest EB rates at 6 months of age, at around 25% (Theurich et al., 2019). Breastfeeding rates in Latvia have been similar in recent years and have been well below WHO recommendations. Several studies and reviews have found that support for women who are breastfeeding by midwives or other supportive individuals increased EB duration and total duration of breastfeeding, and this also affected early termination of breastfeeding (McFadden, 2017; Forster et al., 2019). The aim of the study was to find out the satisfaction of women with the support provided by midwives in promoting breastfeeding (hereinafter - SPMPB), breastfeeding initiation, EB and total breastfeeding. The tasks of the study were to find out the satisfaction of women with SPMPB, to find out the initiation and duration of breastfeeding in a sample of women and to assess whether there is a relationship between women's satisfaction with SPMPB and initiation of breastfeeding, EB and total duration of breastfeeding. A non-experimental cross-sectional correlation study was performed. 523 women who gave birth in Latvia 2-3 years ago participated in the study. Results: Of the 523 women, 220 women received midwife’s care in hospital and 12 women received home visits during the postpartum period. The median women's satisfaction scores for SPMPB were moderate to high. 99.0% (n = 518) of the respondents started breastfeeding their baby, 1% of the respondents (n = 5) did not start breastfeeding. The median EB duration was 130.00 days, and the total median breastfeeding duration was 12.00 months. The hypothesis put forward by the author was partially confirmed. No statistically significant association was found between women's satisfaction with SPMPB and initiation of breastfeeding. There was a statistically significant weak positive correlation between EB, total breastfeeding and 4 aspects of midwifery care support in hospital: empathy, responsiveness and interest of nursing staff, understanding attitude, providing individual support to women and offering additional visits (p <0.05). The EB period was still statistically significantly weakly positively influenced by information on breastfeeding, information on the needs and care of the newborn, and the overall assessment with the support of midwives and other caregivers (p <0.05). Conclusions: The midwife played an important role in promoting breastfeeding. Although median women's satisfaction scores for SPMPB were moderate to high, some women tended to experience a lack of support. Post-natal home visits played an important role, but were not available to all women. EB and overall breastfeeding duration were positively affected by suppo