Mātes un jaundzimušā veselības aprūpes atbilstība Pasaules Veselības organizācijas standartiem

Abstract

ANOTĀCIJA

Pētījuma mērķis: Noskaidrot datus par mātes un jaundzimušā saņemto veselības aprūpi stacionārā un tās atbilstību Pasaules Veselības organizācijas standartiem.

Sabiedrības veselības attīstībai un veicināšanai būtiski ir pētīt dzemdniecības nozares attīstību. Šī izpēte ir nozīmīga gan aprūpes sniedzējiem, gan aprūpes saņēmējiem. Latvijā kopš 2015. gada samazinās mātes mirstības rādītāji un mātes un jaundzimušā veselības aprūpe kopumā uzlabojas (Veselības statistikas datubāze, 2020). Tomēr līdz ar Covid-19 pandēmijas sākšanos, novērojamas izmaiņas dzemdību aprūpē, piemēram, ir valstis, kur samazinās pirmsdzemdību un pēcdzemdību konsultāciju skaits (Manen et al., 2021). Svarīgi ir noskaidrot, kāda ir dzemdību aprūpes situācija Latvijas stacionāros, no dzemdētāju puses un noskaidrot, vai tā atbilst kvalitatīvai, drošai un vadlīnijām atbilstošai aprūpei.

Pētnieciskie uzdevumi: 1. Noteikt, kādu aprūpi stacionārā saņēma māte un jaundzimušais. 2. Noteikt, kādā mērā mātes un jaundzimušā aprūpe atbilst Pasaules Veselības organizācijas izveidotajiem standartiem.

Pētījuma metode: Tiek izstrādāts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Datu apkopošanai tiek izmantota iepriekš izveidota aptaujas anketas, kas sadalīta vairākās daļās: A – slimnīcas uzņemšana; B – dzemdības; C – vaginālas dzemdības/instrumentālas vaginālas dzemdības/ķeizargrieziens; D – pēcdzemdību periods; E – dzemdētājas tiesības; F – vispārējā apmierinātība; G – Covid-19 pandēmija; H – sociālie demogrāfiskie dati. Bakalaura darba ietvaros tiek izanalizētas 2079 anketas.

Galvenie pētījuma rezultāti: 1. Pētījumā visvairāk piedalījās sievietes vecumā 25-35 gadi, ar augstāko izglītību, kuras bija pirmdzemdētājas un pieredzēja spontānas vaginālas dzemdības. 2. Kopumā 1405 dzemdētājas saņēma atsāpināšanu dzemdībās, 1312 dzemdētājām bija dzemdību partneris, 1864 dzemdētājas pieredzēja āda-āda kontaktu un 1398 dzemdētājas bija iesaistītas lēmumu pieņemšanā dzemdībās.

Secinājumi un priekšlikumi: 1. Lielākā daļa sieviešu stacionārā saņēma Pasaules Veselības organizācijas standartiem atbilstošu dzemdību aprūpi. 2. Aprūpes sniedzēji Latvijas stacionāros vairumā gadījumu ievēro cieņpilnu attieksmi pret dzemdētāju, izrāda emocionālo atbalstu un sniedz drošu, vadlīnijām atbilstošu aprūpi.

Atslēgas vārdi: Vaginālas dzemdības, ķeizargrieziens, aprūpes kvalitāte, PVO aprūpes kvalitātes standarti, cilvēkresursi, aprūpes pieredze.

Pētnieciskā darba formāls raksturojums: Darbs sastāv no 53 lapaspusēm, 11 tabulām, 2 attēliem, 22 izmantotajiem literatūras avotiem un diviem pielikumiem.

ABSTRACT

Aim of the research: To evaluate data on maternal and neonatal healthcare in hospitals and compare it to World Health Organization standards.

It is essential to investigate the development of obstetric sector for public health well-being and promotion. This research is important for both care providers and care recipients. The overall maternal and neonatal health care is improving and maternal mortality rates have been declining in Latvia since 2015 (Health Statistics Database, 2020). However, with the start of Covid-19 pandemic, changes in midwifery have emerged, for example, there are countries where the number of prenatal and postnatal appointments have decreased (Manen et at., 2021). It is important to evaluate the situation of maternity care in healthcare facilities in Latvia and find out whether it complies with the quality, safety and guidelines for appropriate care.

Research tasks: 1. Determine the care mother and new-born received in health facility. 2. Determine the extent maternal and neonatal care complies with the standards established by the World Health Organization.

Study method: A quantitative cross-sectional study was developed. Previously created questionnaire was used to collect data. The questionnaire was divided into several parts: A - hospital reception; B - labour; C - vaginal birth/instrumental vaginal birth/caesarean section; D – after birth; E – birth rights; F - overall satisfaction; G - Covid-19 pandemic; H - socio demographic data. Total of 2079 questionnaires were analysed.

Main results of the research: 1. Most of the women were aged 25-35 with university degree, having their first labour and experienced vaginal spontaneous birth. 2. In total 1405 women received pain relief during labour, 1312 had companionship allowed at birth, 1864 women experienced skin-to-skin contact and 1398 women were involved in birthing choices.

Conclusions and proposals of the research: 1. The majority of women received adequate provision of care that meets the World Health Organization standards. 2. In most cases care providers in Latvia express dignified attitude towards women undergoing labour, show emotional support and provide safe care that complies with national guidelines.

Key words: Vaginal birth, caesarean section, quality of care, WHO standards of care, human resources, experience of care.

Formal description of the research: The research consists of 53 pages, 11 charts, two images, 22 literature sources and two attachments.