Biežāk izmantotās terapijas metodes pacientiem pēc insulta ar neplūstošu afāziju: sistemātisks literatūras pārskats

Abstract

Darba nosaukums: Biežāk izmantotās terapijas metodes pacientiem pēc insulta ar neplūstošu afāziju: sistemātisks literatūras pārskats. Pētījuma mērķis: Izpētīt un noskaidrot biežāk izmantotās terapijas metodes pacientiem ar neplūstošu afāziju pēc insulta. Pētījuma metodes: Lai ievāktu datus tika izmantoti pētījumi no datubāzēm: PubMed, Science Direct, ProQuest. Pētījumi atbilst iekļaušanas kritērijiem un nav vecāki par 10 gadiem. Literatūras avotu atlase tika veikta pēc “PRISMA Flow 2009”. Sistemātiskajā pārskatā tika iekļauti pētījumi, kas pieejami tiešsaistē, pilnā apjomā. Lai novērtētu pētījumu kvalitāti tika izmantota PEDro skala.

Rezultāti: Sistemātiskajā literatūras pārskatā tika iekļauti astoņi zinātniskie raksti, kas atbilst iekļaušanas kritērijiem. Zinātnisko rakstu kvalitātes novērtēšanai tika izmantota PEDro skala. Astoņos atlasītajos rakstos tiek pielietotas sešas dažādas intervences. Visbiežāk – trijos pētījumos tika izmantota melodiski intonatīvā terapija (MIT) un divos pētījumos tika izmantota runas bagātināšanas metode (Speech entrainment).

Secinājumi: Sistemātiskajā literatūras pārskatā iekļautajos zinātniskajos rakstos visbiežāk pacientiem ar neplūstošu afāziju pēc insulta tiek izmantota melodiski intonatīvā terapija (MIT). Otra biežāk lietotā terapijas metode ar neplūstošu afāziju pēc insulta sistemātiskajā literatūras pārskatā iekļautajos zinātniskajos rakstos ir runas bagātināšanas metode. Veiksmīgai afāzijas pacienta rehabilitācijai nozīmīga ir atbilstoša un laicīgi uzsākta terapija.

Atslēgas vārdi: neplūstoša afāzija, terapija

Title of the thesis: More often used therapy methods for patients with post stroke non-fluent aphasia: systematic literature review. Target of the thesis: To investigate and elucidate the most commonly used therapies in patients with persistent aphasia after stroke. Research metodology: Studies from databases: PubMed, Science Direct, ProQuest were used to collect data. The studies meet the inclusion criteria and are not older than 10 years. The selection of literature sources was performed according to “PRISMA Flow 2009”. The systematic review included the full range of studies available online. The PEDro scale was used to assess the quality of the studies. Results: Eight scientific articles meeting the inclusion criteria were included in the systematic literature review. The PEDro scale was used to assess the quality of scientific articles. Six different interventions are used in the eight selected articles. Most commonly, three studies used melodic intonation therapy (MIT) and two used speech entrainment. Conclusions: Melodic intonation therapy (MIT) is most commonly used in patients with persistent aphasia following stroke in the scientific literature included in the systematic review of the literature. The second most commonly used treatment for non-flowing aphasia after stroke in the scientific literature is the method of speech enrichment. Appropriate and timely treatment is important for the successful rehabilitation of an aphasic patient. Key – words used: nonfluent aphasia, therapy