Mūzikas elementu izmantošana runas un valodas terapijas nodarbībās: audiologopēdu un logopēdu aptauja

Abstract

Nosaukums: Mūzikas elementu izmantošana runas un valodas terapijas nodarbībās: audiologopēdu un logopēdu aptauja. Mērķis: noskaidrot, vai, cik bieži un kādu runas un valodas traucējumu gadījumos audiologopēdi un logopēdi Latvijā izmanto mūzikas elementus runas un valodas terapijas nodarbībās; noskaidrot, vai mūzikas elementu izmantošanas biežumu runas un valodas terapijā ietekmē speciālista vecums, speciālista pieredze, darba vide, pacientu vecums un traucējumu veids. Pētnieciskais jautājums: vai un kādu runas un valodas traucējumu gadījumos un kādu mērķu sasniegšanai audiologopēdi un logopēdi Latvijā izmanto mūzikas elementus runas un valodas terapijas nodarbībās? Metodes: respondentu anketēšanā izmantota Torijas Farnelas (Torry Farnell) pētījuma "The Inclusion of Music Therapy in Speech-Language Interventions" anketa. Elektroniskā anketēšana, izmantojot programmatūru Google veidlapas (Google Forms), tika īstenota laika posmā no 2022. gada 16. februāra līdz 2022. gada 6. aprīlim. Rezultāti: pētījumā piedalījās 72 šobrīd praktizējoši audiologopēdi un logopēdi. Mūzikas elementus runas un valodas terapijā izmanto 55 respondenti (76,4%). Dažreiz terapijā mūzikas elementu integrē 26 speciālisti (36,1%), 20 respondentu (27,8%) – bieži, taču 9 (12,5%) – reti. Starp speciālistu vecumu un mūzikas elementu izmantošanas biežumu pastāv vāja, pozitīva, statistiski nozīmīga sakarība (p=0,004), (rs=0,335), taču starp speciālistu darba pieredzes ilgumu gados un mūzikas elementu izmantošanas biežumu nepastāv statistiski nozīmīga sakarība (p=0,053). Pedagoģiskajā vidē mūzikas elementi runas un valodas terapijas nodarbībās tiek izmantoti nedaudz biežāk nekā klīniskajā vidē, tomēr Fišera eksaktais tests liecina, ka nav statistiski nozīmīgas atšķirības starp darba vidi un mūzikas elementu izmantošanas biežumu (p=0,798). Secinājumi: 76,4% audiologopēdu/logopēdu Latvijā izmanto mūzikas elementus runas un valodas terapijā. Mūzikas elementu izmantošanas biežums terapijā nav atkarīgs no speciālistu pieredzes, darba vides, pacientu vecuma un traucējuma veida, taču starp audiologopēdu/logopēdu vecumu un mūzikas elementu izmantošanas biežumu pastāv vāja, pozitīva, statistiski nozīmīga sakarība (p=0,004), (rs=0,335). Mūzikas elementus audiologopēdi un logopēdi izmanto gan runas, gan valodas, gan balss traucējumu gadījumā, lai uzlabotu runas ritmu un tempu, attīstītu ritma izjūtu, fonoloģiskos procesus, klausīšanās prasmes, lai uzlabotu skaņu izrunu, elpošanas un balss kvalitāti, lai uzlabotu komunikāciju un runu, attīstītu sīko motoriku un atdarināšanas/atkārtošanas prasmes, lai radītu labvēlīgu psihoemocionālo vidi.

Title: Using Elements of Music in Speech and Language Therapy Sessions: A Survey of Speech-Language Pathologists and Speech Therapists. Aim: to find out whether, how often and in what cases of speech and language disorders speech-language pathologists and speech therapists in Latvia use elements of music in speech and language therapy sessions; to find out whether the frequency of use of music elements in speech and language therapy is influenced by the age of the specialist, the experience of the specialist, the work environment, the age of the patients and the type of disorders. Research question: whether and in what case of speech and language disorders and for what purposes do speech-language pathologists and speech therapists in Latvia use elements of music in speech and language therapy sessions? Methods: a questionnaire from Torry Farnell's study “The Inclusion of Music Therapy in Speech-Language Interventions” was used to survey respondents. Electronic surveys using Google Forms software were conducted from February 16, 2022 to April 6, 2022. Results: 72 currently practicing speech-language pathologists/speech therapists participated in the study. 55 respondents (76.4%) use elements of music in speech and language therapy. Sometimes 26 specialists (36.1%) integrate the elements of music into therapy, 20 respondents (27.8%) – often, but 9 (12.5%) – rarely. There is a weak, positive, statistically significant correlation between the age of specialists and the frequency of use of music elements (p=0.004), (rs=0.335), but there is no statistically significant correlation between the duration of specialists’ experience and the frequency of use of music elements (p=0.053). In the pedagogical environment, music elements are used slightly more often in therapy sessions than in the clinical environment, however, Fisher's exact test shows that there is no statistically significant difference between the work environment and the frequency of use of music elements (p=0.798). Conclusion: 76.4% of speech-language pathologists/speech therapists in Latvia use elements of music in speech and language therapy. The frequency of use of music elements in therapy is not influenced by the experience of the specialist, the work environment, the age of the patients and the type of disorders, but there is a weak, positive, statistically significant correlation between the age of speech-language pathologists/speech therapists and the frequency of use of music elements (p=0.004), (rs=0.335). The elements of music are used by specialists in the case of speech, language and voice disorders to improve speech rhythm and tempo, to develop rhythmic sensations, phonological processes, listening skills to improve sound pronunciation, breathing and voice quality, to improve communication and speech, to develop fine motor and imitation/repetition skills, to create a favourable psycho-emotional environment.