Vecmāšu viedoklis par jēdzienu normālas dzemdības un viņu pieredze to aizsardzībā stacionārā, sadarbojoties ar sievieti

Abstract

Ievads un teorētiskais pamatojums: Visā pasaulē katru gadu notiek aptuveni 140 miljoni dzemdību. Lielākai daļai no tām sievietēm un viņu jaundzimušajiem notiek bez komplikācijām. Tomēr pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājies tādu medicīnisko manipulāciju izmantošana, kuras iepriekš izmantoja tikai, lai izvairītos no riska vai komplikācijām (WHO, 2018). Līdz ar to, pieaugusi starptautiskā interese par normālu dzemdību veicināšanu un virzību uz mazāk medikalizētiem dzemdību modeļiem (Prosser et al., 2018). 1996. gadā PVO definēja normālas dzemdības kā ar spontānu un zema riska dzemdību sākumu, kas saglabājas visu grūtniecību un dzemdību laiku, piedzimstot zīdainim spontāni no 37. līdz 42. grūtniecības nedēļai un pēc jaundzimušā piedzimšanas gan zīdainim, gan mātei paliekot labā veselības stāvoklī. Līdz šim tas ir vienīgais oficiālais starptautiskais normālu dzemdību skaidrojums. Šī “normālu dzemdību” definīcija koncentrējas tikai uz antenatālo periodu un dzemdībām, pilnībā neminot pēcdzemdību perioda ietekmi uz mātes veselību, sieviešu pieredzi dzemdībās un manipulācijas, kas būtu pieļaujamas normālu dzemdību kontekstā. Pierādījumi liecina, ka PVO izstrādātais termins “normālas dzemdības” var būt novecojis un, iespējams, vairs nav piemērojams (Ely et al., 2020). Pētījuma mērķis: Pētīt vecmāšu viedokli par jēdzienu normālas dzemdības un viņu pieredzi to aizsardzībā stacionārā, sadarbojoties ar sievieti. Pētījuma metodoloģija: Tika veikts kvalitatīvs pētījums ar fenomenoloģijas metodi, kas ļauj izprast dzīves pieredzes būtību vai struktūru un kā cilvēki interpretē šo pieredzi. Vecmātes tika aicinātas piedalīties daļēji strukturētā intervijā, atbilstoši izvirzītiem atlases kritērijiem, iepriekš informējot par pētījuma tēmu, mērķi un sniegto atbilžu konfidencialitāti. Rezultāti: Interviju atbildes tika sadalītas 16 kategorijās, 9 apakštēmās un 8 tēmās. Tika atklātas sekojošas vienotas tēmas: fizioloģiski normālas dzemdības ar vecmātes atbalstu un sadarbību, bez medicīniskām manipulācijām; atsāpināšana dzemdību laikā; starpenes plīsumi dzemdībās, medicīniskās manipulācijas dzemdību laikā; bērna veselība un labsajūta dzemdību laikā un uzreiz pēc tām; vecmātes un ārsta darbs, sievietes un vecmātes veiksmīga sadarbība; komunikācijas šķēršļi starp vecmāti un sievieti. Secinājumi: Vecmātes normālas dzemdības salīdzina ar fizioloģiskām dzemdībām, ar minimālām vai bez jebkādām medicīniskām manipulācijām, kurās ir vesela sieviete un vesels bērns. Normālu dzemdību uzturēšanai ir nepieciešama dzemdību pozu maiņa, sievietes iedrošināšana un informētība. Biežākie faktori, kas nosaka vecmātes sadarbību ar sievieti normālās dzemdībās ir gan vecmātes, gan sievietes līdzestība, zināšanas un laba komunikācija.

Introduction and background: All over the world every year about 140 million childbirth occur. Most of them, women and their newborns occur without complications. However, the use of medical manipulations that were previously used only to avoid risk or complication has increased over the past 20 years (WHO, 2018). As a result, there is a growing international interest in promoting normal childbirth and moving towards less medicalized childbirth models (Prosser et al., 2018). In 1996, the WHO defined normal childbirth as the onset of a spontaneous and low risk birth that lasts throughout pregnancy and childbirth, spontaneously between 37. and 42. weeks of gestation and maintaining both the infant and mother in good health after birth. So far, this is the only official international explanation for normal childbirth. This definition of "normal birth" focuses only on before delivery and childbirth, without fully mentioning the effects of the postnatal period on maternal health, women's experiences of labor and the manipulations that would be allowed in the context of normal birth. Evidence shows that the WHO developer's term 'normal childbirth' may be outdated and may no longer be applicable (Ely et al., 2020). Objective: To study midwives' opinion on the concept of normal childbirth and their experience in protecting them in a hospital in collaboration with a woman. Methodology: A qualitative study was carried out using the phenomenological method, which allows to understand the essence or structure of life experience and how people interpret this experience. Midwives were invited to participate in a semi-structured interview in accordance with the selection criteria, informing in advance about the subject, purpose and confidentiality of the answers provided. Results: The interview responses were divided into 16 categories, 9 subtopics and 8 topics. The following themes were identified: physiologically normal childbirths with the support and cooperation of a midwife, without medical manipulations; analgesia during childbirth; perineal tears during childbirth; medical manipulations during childbirth; the health and well-being of the child during and immediately after childbirth; midwifery and doctor’s work, successful cooperation between women and midwives; barriers to communication between the midwife and the woman. Conclusion: A midwife compares a normal birth to a physiological birth, with minimal or no medical manipulations involving a healthy woman and a healthy child. Maintaining a normal birth requires a change in labor positions, encouragement and awareness. The most common factors that determine a midwife's cooperation with a woman in a normal birth are the compliance, knowledge and good communication of both the midwife and the woman.