Personības iezīmju saistība ar problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju izvēli pieaugušiem.

Abstract

Anotācija Stress ir parādība, kura ikdienas izaicinājumu dažādības kontekstā ir nenovēršama un normāla, tomēr tas nenozīmē, ka stress ir neietekmīgs faktors indivīda ikdienā. COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš paceļ stresa pārvarēšanas pieeju problēmas aktualitāti, jo lielāka stresa pakāpe noved pie intensīvākas stresa pāravarēšanas pieeju izmantošanas – šīs kognitīvas un uzvedības stratēģijas var gan ilgtermiņa perspektīvā uzlabot cilvēka labsajūtu, gan arī novest pie nopietnām psihiskām un fiziskām problēmām ar noteikto pārvarēšanas mehānismu izmantošanu. Tas nozīmē, ka ir aktuāli spēt laicīgi identificēt un gūt informāciju par tuvinieku, draugu vai pacientu tendenci izmantot noteiktā veidā stresa pārvarēšanas pieejas – par tādu līdzekli var kļūt personības iezīmju identificēšana un apzināšanās cilvēkos. Tiek aktīvi globāli pētīta saistība starp personības rakstura dimensijām un stresa pārvarēšanas stratēģijām, tomēr līdz šī dienai pastāv vairākas neskaidrības šī jomā. Latviskā zinātniskā vidē nepietiek līdzīga rakstura personības iezīmju un stresa pārvarēšanas mehānismu izpētē. Pētījuma mērķis - Izpētīt personības iezīmju saistību ar problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju izvēli pieaugušiem Latvijas iedzīvotājiem. Pētījuma jautājumi 1. Vai pastāv saistība starp personības iezīmju faktoriem un problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju izvēli pieaugušiem Latvijas iedzīvotājiem? 2. Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju izvēlē? Pētījuma metodes raskturojums: Pētījuma dalībnieki: 212 latviski runājoši respondenti , no kuriem tika izslēgti 3 dalībnieki LPA-v3 “melu skalas” augstu rādītāju dēļ, kas rezultāta veido 209 dalībnieku izlasi (50,7% – sievietes) vecumā no 18 līdz (M = 24,4 gadi, SD = 6,3 gadi). Instrumentārijs: 1. Personības iezīmju rādītāju noteikšanai tika izmantota 6 dimensijās un 24 apakšskalās pēc 5 punktu Likerta skalas pašraksturojuma “Latvijas Personības aptauja” (LPA-v3), kas sastāv no 100 apgalvojumiem (Perepjolkina, 2014) 2. Problēmsituāciju: pārvarēšanas pieeju rādītāju noteikšanai tika izmantota pašraksturojuma instruments “Problēmsituāciju pārvarēšanas pieeju aptauja” (COPE - The Coping Orientation of Problem Experience Inventory), kas sastāv no 4 punktu Likerta skalas 60 apgalvojumiem un izdala 15 problēmsituāciju pārvarēšanas veidu dimensijas (Carver et al., 1989 – latviešu valodā adaptēja I. Petrova, 2009, LU; S. Knipše, 2010, LU; precizējuši V. Perepjolkina, I. Gaidis, 2016) Datu apstrāde un analīze tika realizēta IBM SPSS Statistics programmas 22. versiju Galvenie pētījuma secinājumi: Tika atrastas statistiski nozīmīgas saistības starp apzinīgumu un aktīvo pārvarēšanu, starp neirotisma radītājiem un izvairīgām pieejām un domu novēršanas no problēmām, kā arī dzīvesprieka apakšskalas saistīas ar humora mehānismiem un tieksmi pēc sociālā atbalsta. Kā arī tika aplūkots, ka vīriešiem piemīt lielāka tendence izmantot humora mehānismus

Abstract Stress is an inevitable and normal phenomenon in the context of the variety of daily challenges, but this does not mean that stress is a non-effecting factor in an individual's daily life. The COVID-19 pandemic and the war in Ukraine raise the profile of the problem of coping approaches to stress, as higher levels of stress lead to more intensive use of coping approaches: these cognitive and behavioural strategies can both improve well-being in the long term and lead to serious mental and physical problems with the use of prescribed coping mechanisms. This means that it is important to be able to identify and gain early information about the tendency of relatives, friends or patients to use stress coping approaches in a certain way - identifying and being aware of personality traits in people can be a tool for this. The relationship between personality dimensions and coping strategies is being actively explored globally, but to date there are a number of uncertainties in this area. There is a lack of similar research on personality traits and coping mechanisms in the Latvian scientific community. The present study examines the relationship between stress coping and personality traits in adults (n = 209 , mean age = 24.4 years ; SD = 6.3) using the LPAv3 and COPE instruments. Statistically significant associations were found between mindfulness and active coping, between neuroticism predictors and avoidant approaches and avoidance thoughts, and subscales of joie de vivre were associated with humour mechanisms and craving for social support. It was also examined that men have a greater tendency to use humour mechanisms in coping with stress than women. It is important to take into account several limitations of the data collection and to replicate the study with smaller instruments in the future.Aim of the study - To investigate the relationship of personality traits with the choice of coping approaches in Latvian adults. Research questions 1. Is there a relationship between personality trait factors and the choice of coping approaches in Latvian adults? 2. Are there statistically significant differences between men and women in the choice of coping approaches? Research methods: Participants: 212 Latvian-speaking respondents, from which 3 participants were excluded due to high scores on the LPA-v3 "lie scale", resulting in a sample of 209 participants (50.7% female) aged 18 to (M = 24.4 years, SD = 6.3 years). Instrumentation: 1. The Latvian Personality Questionnaire (LPA-v3), a self-report questionnaire consisting of 100 statements in 6 dimensions and 24 subscales on a 5-point Likert scale, was used to measure personality traits (Perepyolkina, 2014) 2. the Coping Orientation of Problem Experience Inventory (COPE), a self-report instrument consisting of 60 statements on a 4-point Likert scale, was used to measure the coping approaches dimensions, which distinguish 15 dimensions of coping approaches (Carver et