Dispozicionālās pateicības iezīmes saistība ar pašuztverto stresu un saistību dzimumatšķirības Latvijas augstākās izglītības iestāžu studējošo vidū.

Abstract

Pētījuma mērķis ir izpētīt, vai pastāv saistība starp dispozicionālās pateicības iezīmes un pašuztverto stresu, un to saistību dzimumatšķirības Latvijas augstākās izglītības studējošo vidū. Pētījumā, dispozicionālai pateicības iezīmes teorija ir “Trīs pateicību pilāru” modelis, dispozicionālā pateicības iezīme (indivīds spēj dzīvi novērtēt kā dāvanu) sastāv no trim komponentiem: deprivācijas izjūtas trūkums; ikdienišķu lietu novērtēšana; sociālo aspektu novērtēšana. Pašuztvertā stresa teorija ir “Stresa transakciju modelis”. Vispirms, novērtējot, vai stimuls ir, nav apdraudošs personas labklājībai. Ja stimuls ir apdraudošs, tad indivīds izvērtē pieejamos pārvarēšanas resursus. Papildus mērķim, tika noskaidrots: vai pastāv dispozicionālās pateicības iezīmes un pašuztvertā stresa dzimumatšķirības pētījuma izlasē? Pētījumā piedalījās 205 latviešu valodā runājoši, vecumā no 18 līdz 45 gadiem (M = 23,20, SD = 5,11), kuri studē kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, 84 (40,58%) vīrieši (M = 22,45, SD = 4,25) un 121 (59,42%) sievietes (M = 23,71, SD = 5,60). No 299, pēc iekļaušanas, izslēgšanas kritērijiem 94 nestudēja vai neatbilda vecuma grupai, daļa sievietes pielīdzināti vīriešu grupai. Tika izmantots instrumenti: “Pateicības un novērtēšanas aptaujas saīsinātā versija” (Gratitude, Resentment and Apprecionation Test Short Form; SGRAT, Watkins et al., 2003; Latvijā adaptāciju veica D. Leščinska, 2016); „Saīsinātā uztvertā stresa skalu” (Perceived Stress Scale-4; PSS-4, Cohen & Williamson, 1988; Latvijā adaptāciju veica V. Perepjolkina, 2014). Pētījuma procedūra sastāvēja no četriem posmiem: iegūtas instrumentu atļaujas, “Google” veidlapas tiešsaistes aptauju izveide, datu ievākšana un to apstrāde. Rezultātā, pastāv statistiski nozīmīga negatīvi vidēji cieša korelācija starp dispozicionālās pateicības iezīmi un pašuztverto stresu pētījuma izlasē (r = 0,35, p < 0,001). Gan dispozicionālās pateicības iezīmes (t = – 2,34, p < 0,05), gan pašuztvertā stresa (t = – 2,07, p < 0,05 ) rādītāji sievietēm bija augstāki nekā vīriešiem. Nepastāv statistiski nozīmīgas dispozicionālās pateicības iezīmes un pašuztvertā stresa dzimumatšķirības pētījuma izlasē (z = 0,87, p > 0,05). Secinot, gan studējošiem vīriešiem, gan sievietēm, jo izteiktāka būs dispozicionālā pateicības iezīme, jo mazāk tiks piedzīvots pašuztvertais stress. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu dispozicionālās pateicības iezīmes kultivēšanas aktualitātei, kā iespēju mazināt pašuztverto stresu.

The aim of the study is to investigate whether there is a relationship between the dispositional gratitude trait and self-perceived stress and the gender differences in their relationship among Latvian higher education students. In the study, the dispositional gratitude trait theory is the “Three Pillars of Gratitude” model, the dispositional gratitude trait (the individual can value life as a gift) consists of three components: lack of a sense of deprivation; assessment of everyday things; assessment of social aspects. Self-perceived stress theory is a model of “stress transactions”. First of all, assessing whether a stimulus is or isn’t a threat to a person's well-being. If the stimulus is threatening, the individual evaluates the available coping resources. In addition to the goal, it was found out: are there dispositional gratitude traits and self-perceived stress gender differences in the study sample? The study involved 205 Latvian-speaking participants aged 18 - 45 (M = 23,20, SD = 5,11), studying at a Latvian higher education institutions, 84 (40,58%) men (M = 22,45, SD = 4,25) and 121 (59,42%) women (M = 23,71, SD = 5,60). Of the 299, according to the inclusion, exclusion criteria, 94 did not study or did not meet the age group, some women were equated with the male group. Were used instrument: “Pateicības un novērtēšanas aptaujas saīsinātā versija” (Gratitude, Resentment and Approval Test Short Form; SGRAT, Watkins et al., 2003; adapted in Latvia by D. Leščinska, 2016); „Saīsinātā uztvertā stresa skalu” (Perceived Stress Scale-4; PSS-4, Cohen & Williamson, 1988; adapted in Latvia by V. Perepjolkina, 2014). The study procedure consisted of four steps: obtaining tool permits, creating an online survey of the Google Form, and collecting and processing the data. As a result, there is a statistically significant negative moderate correlation between dispositional gratitude trait and self-perceived stress in the study sample (r = – 0,35, p < 0,001). Both dispositional gratitude trait (t = – 2,34, p < 0,05) and self-perceived stress (t = – 2,07, p < 0,05) were higher in women than in men. There are no statistically significant gender differences of dispositional gratitude and self-perceived stress relationships among research sample (z = 0,87, p > 0,05). In conclusion, for both male and female students, the higher the dispositional gratitude trait, the less self-perceived stress will be experienced. The results of the research provide an insight into the topicality of cultivating the dispositional gratitude trait as an opportunity to reduce self-perceived stress.