Izdegšanas dimensijas un tipi pedagogiem Covid-19 pandēmijas laikā un to saistība ar darba stāžu.

Abstract

Bakalaura darba tēma ir – Izdegšanas dimensijas un tipi pedagogiem Covid-19 pandēmijas laikā un to saistība ar darba stāžu. Veicinošs rādītājs ir katra darbinieka individuāla labsajūta, kā arī psiholoģiski nekaitīga un sakārtota darba vide. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt Latgales un Sēlijas skolās strādājošo pedagogu izdegšanas dimensijas un tipus Covid-19 pandēmijas laikā, nosakot to saistību ar darba stāžu un salīdzināt tos ar pirms pandēmijas datiem. Pirmajā darba daļā izpētīts izdegšanas sindroms, stress, sniedzot teorētisko ieskatu par izdegšanas dimensijām un izdegšanas tipiem, izskatīti pedagogu izdegšanas faktori un profilakses. Praktiskajā daļā tiks analizēti esošie dati par pedagogu izdegšanu un jauniegūtie pētījuma dati. Pētījuma jautājumi: 1) Kādi ir pedagogu izdegšanas rādītāji pandēmijas laikā? 2) Vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp darba stāžu un pedagogu izdegšanas rādītājiem pandēmijas laikā 3) Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp pirms pandēmijas un pandēmijā iegūtajiem izdegšanas datiem? Pētījuma dalībniekus sastādīja 39 respondenti (M = 47,10; SD = 10,95 gadi), 4 vīrieši (10%) 35 sievietes (90%) no Latgales un Sēlijas skolām. Respondentu vecums bija no jaunākā 25 gadiem līdz vecākajam respondentam 75 gadiem. Attiecīgi pedagogu darba stāžs variēja no 1 gada pieredzes līdz 52 gadu pieredzei (M = 22.33; SD = 12.44). Respondentu sadalījums pēc skolām bija tehnikums (49%), vidusskola (28%), pamatskola (18%) un sākumskola (5%). Darbā izmantotie instrumenti bija Maslakas izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory – General Survey, (MBI – GS), Maslach, Jackson, & Leiter, 1996. Latvijā metodi adaptējusi Daiga Caune, 2004. Otrs izmantotais instruments bija Izdegšanas klīnisko apakštipu aptauja (Burnout clinical subtype questionnaire (BSCQ-36), Montero – Marin, Garcia Campayo, 2010. Latvijā metodi adaptējušas Ābeltiņa, Raščevska & Stokenberga, 2018. Maslakas izdegšanas aptaujā respondentu testa augstākie rezultāti bija skalā “profesionālā izdegšana” (M = 5,48), savukārt izdegšanas klīnisko apakštipu aptaujas rezultāti augstākie bija skalā “fanātisks” (M = 59,3). Tika veikts Stjūdenta t – tests, lai noteiktu datu atšķirību starp pirms pandēmijas un pandēmijās laikā iegūtajiem rezultātiem. Tests norādīja uz četrām ciešām sakarībām skalās “cinisms”, “profesionālā efektivitāte”, “neizaicināts” un “izsīcis”, kas izteica, ka ir būtiska atšķirība starp šo pētījumu skalām.

The subject of the bachelor's work is Dimensions and types of burn-out and their relationship to age for teachers during the Covid-19 pandemic. The aim of this study is to explore the dimensions and types of burn-out of teachers and their relationship to work experience and comparing them with the pre-pandemic data in Latgale and Selia schools during the Covid-19 pandemic. The first part of the work explores the burn-out syndrome, stress, providing theoretical insight into the dimensions and types of burn-out, examining the factors and prevention of teacher burn-out. The practical part will analyze existing data on teacher burnout and new study data. Study Questions: 1) What is the level of burn-out of teachers during the pandemic? 2) Is there a statistically significant relationship between age and teacher burn-out rates during the pandemic? 3) Is there a statistically significant relationship between the three dimensions of burn-out and the three types of burn-out during the pandemic? 4) Are there statistically significant differences between pre-pandemic and pandemic burn-out data? The study was composed of 39 respondents (M = 47.10; SD = 10.95 years), 35 women (90%) from Latgale and Selia schools. Respondents ranged from 25 years to 75 years old. Accordingly, teachers' length of service varied from 1 year experience to 52 years of experience (M = 22.33; SD = 12.44). The distribution of respondents by school was technical school (49%), high school (28%), elementary school (18%) and primary school (5%). The tools used at work were Maslach burn-out survey - (Maslach Burnout Inventory – General Survey, (MBI – GS), (Maslach, Jackson, & Leiter, 1996). Method adapted in Latvia by Daiga Caune, 2004. The second instrument was the Burnout clinical subtype questionnaire (BSCQ-36), (Montero-Marin, Garcia Campayo, 2010). Method adapted in Latvia by Abeltiņa, Ruschevska & Stokenberg, 2018. The highest results of the respondents' test were on the “professional efficiency” scale (M = 5,48), while the results of the survey of clinical sub-types of burn were on the scale “fanatical” (M = 59.3). In order to determine the data difference between the results obtained prior to the pandemic and during the pandemic, the Student`s t-test, which pointed to four close commitments on the scales “cynicism”, “professional efficiency”, “unchallenged” and “worn-out”, expressing that there is a significant difference between the scales of these studies.