Depresijas un trauksmes rādītāju atšķirības starp cilvēkiem, kuri nodarbojas ar individuālajiem un komandu sporta veidiem Covid-19 pandēmijas laikā.

Abstract

Šī darba galvenais mērķis bija izpētīt, vai pastāv depresijas un trauksmes rādītāju atšķirības starp cilvēkiem, kuri nodarbojas ar individuālajiem un komandu sporta veidiem Covid – 19 pandēmijas laikā, kā arī papildus noskaidrot, vai pastāv depresijas un trauksmes rādītāju atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, kā arī starp tiem cilvēkiem, kuri sporto ar atšķirīgu biežumu. Pētījuma galvenie jautājumi ir – vai pastāv depresijas rādītāju atšķirības starp cilvēkiem, kuri nodarbojas ar individuālajiem un komandu sporta veidiem Covid-19 pandēmijas laikā, vai pastāv trauksmes rādītāju atšķirības starp cilvēkiem, kuri nodarbojas ar individuālajiem un komandu sporta veidiem Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pētījumā ir izvirzīti papildus jautājumi – vai pastāv depresijas un trauksmes rādītāju atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, kas nodarbojas ar sportu Covid-19 pandēmijas laikā, un, vai pastāv depresijas un trauksmes rādītāju atšķirības starp cilvēkiem, kuri sporto ar atšķirīgu biežumu Covid-19 pandēmijas laikā. Pētījumā piedalījās 143 dalībnieki, no kuriem 63 (44,1%) ir individuālo sporta veidu sportisti un 80 (55,9%) ir komandu sporta veidu sportisti un, no kuriem 90 (62,9%) ir vīrieši un 53 (37,1%) ir sievietes. Pētījuma dalībnieki nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem, piemēram, hokeju, vieglatlētiku, basketbolu, tenisu. Katram pētījuma dalībniekam tika piedāvāts aizpildīt Depresijas, trauksmes un stresa aptauju (atjaunoto LV versiju) (Depression Anxiety Stress Scales, Lovibond, S. & Lovibond, P., 1995; adaptāciju latviešu valodā ir veikuši Gulbe, Mārtinsone, Perepjolkina, 2015). Pēc iegūtajiem pētījuma rezultātiem var secināt, ka nepastāv statistiski nozīmīgas depresijas un trauksmes rādītāju atšķirības starp cilvēkiem, kuri nodarbojas ar individuālajiem un komandu sporta veidiem Covid – 19 pandēmijas laikā, kā arī nepastāv statistiski nozīmīgas depresijas un trauksmes rādītāju atšķirības starp cilvēkiem, kuri sporto ar atšķirīgu biežumu, savukārt pētījuma rezultāti uzrāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas depresijas un trauksmes rādītāju atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, kas nodarbojas ar sportu Covid-19 pandēmijas laikā.

The main aim of the study was to investigate whether there are differences in depression and anxiety rates between people who participate in individual and team sports during the Covid-19 pandemic, and additionally to investigate whether there are differences in depression and anxiety rates between women and men, and between people who participate in sports with different training frequencies. The main research questions are whether there are differences in depression rates between people who take part in individual and team sports during the Covid-19 pandemic and whether there are differences in anxiety rates between people who take part in individual and team sports during the Covid-19 pandemic. The research also includes additional questions whether there are differences in depression and anxiety rates between men and women who take part in sports during the Covid-19 pandemic and whether there are differences in depression and anxiety rates between people who take part in sports with different training frequencies during the Covid-19 pandemic. The study included 143 participants, of whom 63 (44.1%) were individual sports athletes and 80 (55.9%) were team sports athletes, and of whom 90 (62.9%) were men and 53 (37.1%) were women. The participants of the study are involved in various sports such as hockey, athletics, basketball, tennis. Each participant was asked to complete the Depression, Anxiety and Stress Scales (updated LV version) (Lovibond, S. & Lovibond, P., 1995; adapted into Latvian by Gulbe, Martinsone, Perepjolkina, 2015). The results of the study show that there are no statistically significant differences in depression and anxiety rates between people who play individual and team sports during the Covid-19 pandemic, no statistically significant differences in depression and anxiety rates between people who play sports with different training frequencies, and statistically significant differences in depression and anxiety rates between men and women who take part in sports during the Covid-19 pandemic.