Kognitīvās empātijas saistība ar Covid 19 ierobežojumu ievērošanu pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem.

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot vai pastāv saistība starp kognitīvo empātiju un Covid – 19 ierobežojumu ievērošanu pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti četri pētnieciskie uzdevumi: noskaidrot, vai pastāv saistība starp kognitīvo empātiju un Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu, vai pastāv saistība starp kognitīvo empātiju un Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu cilvēkiem ar un bez Covid-19 saslimšanas, vai kognitīvā empātija ļauj prognozēt epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu, kā arī vai pastāv saistība starp AMT komponentēm un epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu. Pētījums balstās aizsardzības motivācijas teorijas kontekstā. AMT ļauj indīvidam izvērtēt uztvertos draudus pēc diviem kritērijiem – draudu novērtējums un pārvarēšanas novērtējums, kas ietver adaptīvo un neadaptīvo uzvedību, veicinot veselības uzvedības maiņu. Kognitīvā empātija ir prasme redzēt situāciju no otra cilvēka perspektīvas. Kognitīvajai empātijai ir saistība ar prosociālu uzvedību, kas ļauj paredzēt preventīvas darbības, kā, piemēram, ierobežojumu ievērošanu. Pētījumā piedalījās un datu analīzē tika iekļauti 175 latviski runājoši dalībnieki, vecumā no 18 līdz 70 gadiem (M = 28,20; SD = 10, 77,1% sievietes). Saistību pārbaudei tika izmantots Spīrmena rangu korelācijas koeficients un epidemioloģisko ierobežojumu prognozei – lineārā regresiju analīze. Pētījuma rezultāti parāda, ka kognitīvā empātija ir saistīta ar drošības protokolu vai rekomendāciju ievērošanu, nepulcēšanos un izolācijas un karantīnas ievērošanu (rs = 0,20, rs = 0,20, rs = 0,21, p < 0,01). Respondenti, kuri ziņoja par Covid – 19 saslimšanu saistības uzrādīja ar drošības protokolu vai rekomendāciju ievērošanu, kontaktu mazināšanu, nepulcēšanos un pareizu masku nēsāšanu (rs = 0,24, rs = 0,25, rs = 0,25, rs = 0,23, p < 0,01). Tie, kuri ziņoja, ka nezina par saslimšanu - kognitīvā empātija bija saistīta ar kontaktu mazināšanu, nepulcēšanos, izolācijas un karantīnas ievērošanu (rs = 0,50, rs = 0,61, rs = 0,62, p < 0,01). Grupā, kas ziņoja, ka nav slimojuši – statistiski nozīmīgas saistības netika uzrādītas. Pēc lineārās regresiju analīzes, kognitīvā empātija ļauj prognozēt drošības protokolu vai rekomendāciju ievērošanu (R2 = 0,04; F (1,173) = 8,22, p < 0,01), izolācijas vai karantīnas ievērošanas (R2 = 0,04, F (1, 173) = 7,58, p < 0,01), nepulcēšanos (R2 = 0,03, F(1, 173) = 5,34, p < 0,01). Pētījuma rezultāti parādīja, ka visas AMT komponentes bija statistiski nozīmīgi, pozitīvi saistītas ar epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu (rs robežās no 0,24 – 0,69). Darbā tika secināts, ka kognitīvajai empātijai ir saistība ar epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu, kā arī tā spēj prognozēt to ievērošanu. Pētījuma rezultāti sniedz informāciju par sabiedrības empātiskajām rūpēm un prosociālo uzvedību.

The aim of the Bachelor’s thesis was to investigate whether there is a relationship between cognitive empathy and adherence to Covid 19 restrictions in adults aged from 18. To achieve the aim, four research questions were established: whether there is a relationship between cognitive empathy and adherence to Covid-19 epidemiological restrictions, whether there is a relationship between cognitive empathy and adherence to Covid-19 epidemiological restrictions in people with and without Covid-19, whether cognitive empathy can predict adherence to epidemiological restrictions, and whether there is a relationship between PMT components and adherence to epidemiological restrictions. Research is based on protection motivation theory (PMT). PMT allows to evaluate perceived threats based on two criteria: threat appraisal and coping appraisal, which contain adaptive and non-adaptive behaviors that stimulate health behavior change. Cognitive empathy is the ability to see situation from the other persons’ perspective. Cognitive empathy is associated with prosocial behavior that allows for predictive action, such as adherence to restrictions. In the study participated and in data analysis were included 175 Latvian speaking adults in age from 18 – 70 (M = 28.20; SD = 10, 77.1% women). The Spearman rank correlation coefficient was used to test correlations and linear regression analysis was used to predict adherence to epidemiological restrictions. Results of the research shows relationships between cognitive empathy and safety protocols or adherence to recommendations, gathering limitation and adherence to isolation and quarantine (rs = .20, rs = .20, rs = .21, p < .01). Respondents who reported having Covid-19 illness showed relationship between cognitive empathy and safety protocols or adherence to recommendations, reduced contacts, gathering limitation and proper mask wearing (rs = .24, rs = .25, rs = .25, rs = .23, p < .01). Those who reported not having Covid – 19 illness - cognitive empathy was associated with reduced contact, gathering limitation, adherence to isolation and quarantine (rs = .24, rs = .25, rs = .25, rs = .23, p < .01). No statistically significant correalations was reported in the non-sick group. After linear regression analysis, cognitive empathy predicts adherence to safety protocols or recommendations (R2 = .04; F(1,173) = 8.22, p <.01), adherence to quarantine and isolation (R2 = .04, F (1, 173) = 7.58, p <.01), gathering limitation (R2 = .03, F (1, 173) = 5.34, p < .01). The results of the study showed that all components of PMT were statistically significant, positively related to adherence to epidemiological restrictions (rs ranging from .24 to 0.69). The paper concluded that cognitive empathy is related to adherence to epidemiological restrictions, as well as it is able to predict their adherence. The results of the research provide information about the empathic concerns and prosocial behavior of the society.