Bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecāku dzīves kvalitātes novērtējums

Abstract

Bakalura darba tēma: “Bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecāku dzīves kvalitātes novērtējums”. Bakalaura darba mērķis: Izpētīt, kāds ir ar veselību saistītās dzīves kvalitātes novērtējums vecākiem, kuriem ir bērns ar diagnosticētiem autiskā spektra traucējumiem vecumā no trīs līdz 18 gadiem salīdzinājumā ar vecākiem, kuru bērniem nav diagnosticēti autiskā spektra traucējumi. Pētījuma jautājums: Vai dzīves kvalitāte ir zemāka vecākiem, kuru bērniem vecumā no trīs līdz 18 gadiem ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, nekā vecākiem, kuru bērniem vecumā no trīs līdz 18 gadiem nav diagnosticēti autiskā spektra traucējumi? Uzdevumi: 1. Izpētīt pieejamo zinātnisko literatūru par autiskā spektra traucējumiem un bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecāku dzīves kvalitāti; 2. Analizēt vecāku, kuru bērniem ir diagnosticēt autiskā spektra traucējumi sniegtās atbildes; 3. Analizēt vecāku, kuru bērniem nav diagnosticēti autiskā spektra traucējumi sniegtās atbildes; 4. Salīdzināt iegūtos datus par dzīves kvalitātes novērtējumu starp divām izlasēm. Metodes: Respondentu anketēšana tika veikta izmantojot ar veselību saistītās dzīves kvalitātes novērtēšanas anketu 36- Item Short Survey version 2.0. Pētījumā iekļautajā anketā ir 36 jautājumi. Tos veido 11 jautājumi un 25 šo jautājumu apakšpunkti. Dalībniekiem anketas tika izsniegtas papīra formātā. Datu analīzei tika izmantotas datu apstrādes programmas Microssoft Excel 2016 un IBM SPSS statistics 22. Rezultāti: Šajā pētījumā tika vērtēta ar veselību saistītā dzīves kvalitāte divās grupās - vecāki, kuru bērniem ir AST, bet otrā grupā vecāki, kuru bērniem nav AST. Katrā grupā piedalījās 30 respondenti, kas ir vecāki bērniem vecumā no trīs līdz 18 gadiem. Fiziskās veselības dzīves kvalitātes komponentā starp abām izlasēm iegūst statistiski nozīmīgas atšķirības. Psihiskās veselības dzīves kvalitātes komponentā starp abām grupām neiegūst statistiski nozīmīgas atšķirības. Secinājumi: Vecākiem, kuru bērniem ir diagnosticēti AST ar veselību saistītās dzīves kvalitātes novērtēšanas rezultāti visos astoņos domēnos ir procentuāli zemāki salīdzinot ar vecākiem, kuru bērniem nav diagnosticēti AST. Fiziskās komponentes dzīves kvalitātes novērtējumā ir statistiski nozīmīgas atšķirības starp izlasēm (vecākiem, kuru bērniem ir diagnosticēti AST un vecākiem, kuru bērniem nav diagnosticēti AST) un fiziskās veselības dzīves kvalitātes novērtējumu. Psihiskās veselības dzīves kvalitātes komponentā starp abām grupām nav statistiski nozīmīgu atšķirību.

The title of the bachelor’s thesis: “Quality of life for parents of children with autism spectrum disorders" Aim: To study the health-related quality of life of parents of children diagnosed with autism spectrum disorders aged 3 to 18 and compare to parents whose children have not autism spectrum disorders. Research question: Is the quality of life is lower for parents whose children between ages 3 and 18 have been diagnosed with autism spectrum disorders than parents whose children have not been diagnosed with autism spectrum disorders? Tasks: 1. Study, summarize and analyze studies on autism spectrum disorders and the quality of life of parents of children with autism spectrum disorders; 2. To analyze answers given of parents whose children have been diagnosed with autism; 3. To analyze answers of parents whose children have not been diagnosed with autism; 4. To compare the obtained data of the quality of life assessment between two samples. Methods: Respondents were interviewed using a health-related quality of life questionnaire 36- Item Short Survey version 2.0. The questionnaire included 36 questions. They consist of 11 questions and 25 subsections. Questionnaires were distributed to participants in paper format. The collected data were coded and analyzed using Microssoft Excel 2016 and IBM SPSS statistics 22. Results: This study assessed health-related quality of life in two groups: parents with children with AST and the other group with parents without children with AST. Each group included 30 respondents who are older than children aged three to 18 years. In the component of physical health quality of life, statistically significant differences are obtained between the two samples. There are no statistically significant differences in the mental health quality of life component between the two groups. Conclusions: Parents whose children have been diagnosed with AST have lower percentag of health-related quality of life in all eight domains compared to parents whose children have not been diagnosed with AST. There are statistically significant differences in the assessment of the quality of life of physical components between samples (parents with children diagnosed with AST and parents with children not diagnosed with AST) and the assessment of quality of life in physical health. There are no statistically significant differences in the quality of life component of mental health between the two groups.