Māsu un pacientu komunikāciju traucējošie faktori stacionāra pacientu aprūpē

Abstract

Efektīva komunikācija būtiski ietekmē veselības aprūpes procesa kvalitāti. Traucēta komunikācija veicina māsu profesionālo izdegšanu, pārslodzi un negatīvi ietekmē pacientu drošību (Wieke et al. 2021) Pētījuma mērķis bija noskaidrot un salīdzināt māsu un pacientu komunikāciju traucējošos faktorus stacionāra pacientu aprūpē. Pētījuma metode – kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Pētījuma instruments - anketa, kura bija paredzēta divām izlasēm – māsām un pacientiem. Pētījumā piedalījās 274 respondenti, māsu izlasē (n=146), pacientu izlasē (n=128). Veicot abu respondentu grupu apgalvojumu salīdzinājumus, rezultāts uzrādīja, ka statistiski nozīmīgas atšķirības bija 17 no 38 apgalvojumiem, jeb 44,74%. Vērtējot atšķirības pēc komunikāciju traucējošo faktoru grupām, rezultāts uzrādīja, ka komunikāciju traucē psihoemocionālie, ar valodu, neverbālo komunikāciju, personību un uzvedību, kā arī ar sociālajiem apstākļiem, darbu, vidi, laiku, un neapmierinātām pamatvajadzībām un ētiku saistītie faktori. Darbs sastāv no 38 lapaspusēm, 7 attēliem, 8 tabulām un 6 pielikumiem. Darbā tika izmantoti 26 informācijas avoti.

Effective communication has a significant impact on the quality of the healthcare process. Impaired communication contributes to professional burnout, overwork, and negatively affects patient safety (Wieke et al. 2021). The aim of the study was to find out and compare the factors that inhibit the communication of nurses and patients in inpatient care. Research method - quantitative non-experimental cross-sectional comparative study. The research tool was a questionnaire, which was intended for two samples - nurses and patients. 274 respondents participated in the study, in the sample of nurses (n = 146), in the sample of patients (n = 128). Comparing the statements of the two groups of respondents, the result showed that there were statistically significant differences in 17 of the 38 statements, or 44.74%. Assessing the differences by groups of factors inhibiting communication, the result showed that communication was hindered by factors related to psycho-emotional, language, non-verbal communication, personality, and behavior, as well as social conditions, work, environment, time, and unmet basic needs and ethics. The work consists of 38 pages, 7 images, 8 tables and 6 appendices. 26 sources of information were used in the work.