Noguruma pārvarēšanas stratēģijas māsām pēc maiņu darba.

Abstract

Dažu medicīnas iestāžu darba specifika nosaka, ka tur uz vietas vienmēr jābūt māsām, kas rūpējas par pacientiem. Parasti maiņu darbs ilgst 8-12 stundas. Daudzi pētījumi liecina, ka maiņu darbs negatīvi ietekmē cilvēka bioritmus un izraisa svarīgu fizioloģisko funkciju traucējumus. Ir nepieciešams uzsvērt noguruma pārvarēšanas iespējas maiņu māsām, jo, kā secināms pēc iepriekš aprakstītā – maiņu darbam, īpaši nakts maiņām ir nozīmīga ietekme uz māsu veselības stāvokli un dažādām fizioloģiskām funkcijām. Pētījuma mērķis: Noskaidrot noguruma pārvarēšanas stratēģijas māsām pēc maiņu darba. Darba izstrādē pielietoti divu veidu pētījuma instrumenti: 1) Noguruma novērtējuma skalu (FAS) un 2) Pētījuma autores veidota anketa sociāli demogrāfisko datu un māsu pielietoto noguruma pārvarēšanas stratēģiju noskaidrošanai. Datu apstrādē izmantota secinošā un salīdzinošā statistika. Rezultāti liecina, ka statistiski būtiskas atšķirības pēc māsu darba stāža ir saistībā ar garīgo nogurumu – atšķiras rezultāti māsām iesācējām, kompetentām māsām un māsām ekspertēm. Kopējie FAS rādītāji un rādītāji fiziskam nogurumam pēc māsu darba stāža neatšķiras. Darbu veido 31 lappuse (līdz pielikumiem), 4 tabulas, 6 attēli, 40 izmantotie informācijas avoti un viens pielikums.

The specific nature of the work of some medical institutions means that nurses caring for patients must always be present. Shift work usually takes 8-12 hours. Many studies show that shift work adversely affects human biorhythms and causes impairment of important physiological functions. It is necessary to emphasize the possibilities for coping nurses to overcome fatigue, because, as can be seen from the above, shift work, especially night shifts, has a significant impact on nurses' health and various physiological functions. Aim of the study: To find out strategies for coping with fatigue for nurses after shift work. Two types of research tools have been used in the development of the work: 1) Fatigue Assessment Scale (FAS) and 2) Questionnaire developed by the author of the research to find out socio-demographic data and strategies used by nurses to overcome fatigue. Inferential and comparative statistics were used in data processing. The results show that there are statistically significant differences in the length of service of nurses related to mental fatigue - the results differ for beginner nurses, competent nurses and expert nurses. Overall FAS and physical fatigue rates do not differ. The work consists of 31 pages (up to appendices), 4 tables, 6 pictures, 40 used information source and one appendix.