Title: Kurzemes reģiona darbspējīgo iedzīvotāju fiziskā aktivitāte pēc pārslimotas COVID-19 infekcijas saistībā ar slimības ilgumu
Other Titles: Kurzeme region working population physical activity following a diseased COVID-19 infection in relation to duration of the disease
Authors: Rigonda Kalna
Jana Ansule
Liepājas filiāle
Liepāja branch
Keywords: Atslēgvārdi: fiziskā aktivitāte;fiziskās aktivitātes ietekmējošie faktori;fiziskās aktivitātes pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas;veselības ieguvumi saistībā ar fizisko aktivitāti;fiziskās aktivitātes rekomendācijas pēc Covid-19.;Keywords: physical activity;factors affecting physical activity;physical activity after Covid-19 infection;health benefits related to physical activity;physical activity recommendations after Covid-19.
Issue Date: 2022
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Bakalaura darba tēma ir “Kurzemes reģiona darbspējīgo iedzīvotāju fiziskā aktivitāte pēc pārslimotas COVID-19 infekcijas saistībā ar slimības ilgumu”. Nav šaubu, ka fiziskai aktivitātei cilvēku dzīvē ir liela loma, jo cilvēks jau ir piedzimis ar spēju kustēties. Diemžēl fizisko aktivitāti ietekmē daudz dažādi faktori. Pētījuma mērķis ir noskaidrot Kurzemes reģiona darbspējīgo iedzīvotāju fizisko aktivitāti pēc pārslimotas COVID-19 infekcijas saistībā ar slimības ilgumu. Pētījuma hipotēze- Fiziskās aktivitātes rādītāji ir zemāki darbspējīgajiem iedzīvotājiem ar blakus saslimšanu, ilgstošāku COVID-19 slimības gaitu un slimības simptomu saglabāšanos. Pētījums veikts izmantojot kvantitatīvu metodi- anketēšanu. Anketa sastāv no divām daļām, darba autores izveidotas aptaujas jautājumiem un Internacionālās fiziskās aktivitātes aptaujas jautājumiem. Iegūtie rezultāti ir balstīti uz statistiski apkopotiem datiem. Kopumā pētījumā piedalījās 157 respondenti, gan 106 (67,52%) sievietes, gan 51 (32,48%) vīrieši. Pētījuma gaitā fiziskās aktivitātes rādītāji starp grupām, kurām darba nespējas lapas ilgums bija līdz 10 dienām un vairāk par 10 dienām, statistiski neatšķīrās (p> 0,05). Arī fiziskās aktivitātes rādītāji starp grupām, kurām ir vai nav saglabājušies Covid-19 infekcijas simptomi, statistiski neatšķīrās (p> 0,05). Vīriešu (max=42024 ME un vidējais= 6683 ME) un sieviešu (max= 22398 ME un vidējais= 3129 ME) fiziskās aktivitātes statistiski nozīmīgi atšķīrās (p<0,001). Arī fiziskās aktivitātes rādītāji statistiski atšķīrās starp tām grupām, kurām ir vai nav hroniskas saslimšanas (p<0,001). Līdz ar to pētījuma gaitā izvirzītā hipotēze pastiprinājusies daļēji. Bakalaura darba formālais raksturojums: 35 lpp (līdz pielikumiem), 6 tabulas, 7 attēli, 44 izmantotie informācijas avoti un 8 pielikumi. Darba gaitā tika apskatīti dažādi literatūras avoti un zinātniski pētnieciskie darbi par fizisko aktivitāti un ar to saistītiem veselības ieguvumiem, fiziskās aktivitātes ietekmējošiem faktoriem, fiziskās aktivitātes izmaiņām pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas un fiziskās aktivitātes rekomendācijām pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas slimības.
The Bachelor`s thesis on the topic is “Kurzeme Region Working Population Physical Activity Following a Diseased COVID-19 Infection in Relation to the Duration of the Disease”. There is no doubt that physical activity plays an important role in people's lives, because a person has been already born with the ability to move. Unfortunately, physical activity is affected by many different factors. The aim of the study is to find out the physical activity of the working population of Kurzeme region after a COVID-19 infection related to the duration of the disease. The Study hypothesis is as follows- Physical activity rates are lower among the working population with morbidity, prolonged COVID-19 disease and persistence of symptoms. The study was performed using a quantitative method- questionnaire. The questionnaire consists of two parts, the author's questionnaire and the International Physical Activity Questionnaire. The obtained results are based on the statistically collected data. 157 respondents participated in the study: 106 (67.52%) of women respondents and 51 (32.48%) of men respondents. During the study, physical activity indicators did not differ statistically between groups with a duration of incapacity for work of up to 10 days and more than 10 days (p> 0.05). Physical activity rates also did not differ statistically between groups with or without symptoms of Covid-19 infection (p> 0.05). Statistically physical activity was significantly different between men (max = 42024 ME and mean = 6683 ME) and women (max = 22398 ME and mean = 3129 ME) (p <0.001). Physical activity rates also differed statistically between groups with or without chronic disease (p <0.001). Consequently, the hypothesis put forward in the course of the study has been partially confirmed. Formal description: 35 pages (up to appendices), 6 tables, 7 pictures, 44 used information sources and 8 appendices. In the course of the work, various literature sources and scientific research works on physical activity and related health benefits, factors influencing physical activity, changes in physical activity after a disease of Covid-19 and recommendations for physical activity after a disease of Covid-19 infection.
Description: Māszinības
Nursing Studies
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Bakalaura darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.