Psiholoģiskās noturības un veselības uzvedības saistība cilvēkiem ar hroniskām sāpēm.

Abstract

Mērķis: Pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp psiholoģisko noturību un veselības uzvedību cilvēkiem ar hroniskām sāpēm. Pētnieciskie uzdevumi bija noskaidrot saistību starp psiholoģisko noturību un veselības uzvedību cilvēkiem ar hroniskām sāpēm un noskaidrot, kā psiholoģiskās noturības un veselības uzvedības rādītāji mainās atkarībā no sāpju ilguma, respondentu vecuma un respondentu izglītības.

Metode: Pētījumā piedalījās 260 respondenti – 210 sievietes un 50 vīrieši. Pētījumā tika pielietota demogrāfiskā aptauja un divas Latvijā adaptētas aptaujas - Konores–Devidsona psiholoģiskās noturības skala (Connor, K. M., & Davidson, J. R., 2003) un daudzdimensiju veselības uzvedības aptauja (Burgen, 2011). Datu analīzei tika pielietota aprakstošā statistika, parametriskā slēdzienstatistika (Pīrsona korelācijas koeficients). Atšķirību pārbaudei tika pielietota vienfaktora dispersiju analīze ANOVA un Stjudenta t-tests. Dati tika apstrādāti programmā IBM SPSS Statistiics 26.

Rezultāti: Pīrsona korelācijas analīze parādīja vidēji ciešu, statistiski nozīmīgu, pozitīvu sakarību starp mainīgajiem (r = 0,43, p <0,01). Tika atrasta statistiski nozīmīga, pārsvarā vidēji cieša un pozitīva saistība starp psiholoģiskās noturības un veselības uzvedības aptauju skalām. Pēc ANOVA dispersiju analīzes rezultātiem, starp četrām vecuma grupām pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības psiholoģiskās noturības F(3,24) = 3,90 p<0,05, un veselības uzvedības F(3,24) = 11,02, p <0,01 rādītājos. Tukey post-hoc tests apstiprināja statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām. Stjudenta t-testa rezultāti parādīja statistiski nozīmīgas atšķirības psiholoģiskās noturības t(245) = -2,13, p = 0.03 un veselības uzvedības t(245) = -3,54, p = 0,00 rādītājos starp izglītības līmeņa grupām. Savukārt, psiholoģiskās noturības F(2,24) = 2,21, p>0,05 un veselības uzvedības F(3,24) = 1,49, p>0,05 rādītājos sāpju ilguma grupās netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības.

Secinājumi: Rezultāti liecina par to, ka pastāv pozitīva saistība starp psiholoģisko noturību un veselības uzvedību cilvēkiem ar hroniskām sāpēm. Pieaugot vecumam, pieaug arī psiholoģiskās noturības un veselības uzvedības rādītāji. Respondentiem ar augstāko izglītību abi mainīgo rādītāji ir augstāki, nekā respondentiem ar vidējo izglītību.

Objective: The aim of the study was to assess the relationship between psychological resilience and health behaviours in people with chronic pain. The research objectives were to examine the relationship between psychological resilience and health behaviours in people with chronic pain and to investigate how indicators of psychological resilience and health behaviours vary with pain duration, respondent age and respondent education.

Method: 260 respondents participated in the study (210 women and 50 men). The study used a demographic questionnaire and two questionnaires adapted in Latvia - the ConnorDavidson Resilience Scale /CD-RISC (Connor, K. M., & Davidson, J. R., 2003) and the Multidimensional Health Behaviors Questionnaire / MHBQ (Burgen, 2011). Descriptive statistics, parametric inferential statistics (Pearson correlation coefficient) were used for data analysis. Onefactor analysis of variance (ANOVA) and Student's t-test were used to check the differences. The data were processed in IBM SPSS Statistics 26.

Findings: Pearson correlation analysis showed a moderately strong, statistically significant, positive correlation between the variables (r = 0.43, p < 0.01). A statistically significant, mostly moderately strong, and positive relationship was found between the psychological resilience and health behaviour survey scales. According to the ANOVA analysis of variance, there are statistically significant differences in the four age groups for psychological resilience F (3,24) = 3.90, p < 0.05, and health behaviours F (3,24) = 11.02, p < 0.0005 indicators. Tukey post-hoc test confirmed statistically significant differences between groups. The results of the Student’s t-test showed statistically significant differences in psychological resilience t (245) = -2.12, p = 0.03 and health behaviours t (245) = -3.54, p = 0.00 indicators between education level groups. By contrast, there were no statistically significant differences in psychological resilience F (2,24) = 2.21, p>0.05 and health behaviours F (3,24) = 1.49, p>0.05 indicators between pain duration groups.

Conclusions: The findings suggest a positive relationship between psychological resilience and health behaviours in people with chronic pain. Psychological resilience and health behaviours also increase as age increases. Respondents with higher education levels have higher levels of both variables than the respondents with secondary education levels.