Apzinātības, pašvērtējuma un pašefektivitātes saistība psiholoģijas studentiem.

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot saistību starp apzinātību, pašvērtējumu un pašefektivitāti psiholoģijas studentiem. Pētījuma jautājumi bija: Vai pastāv saistība starp apzinātību, pašvērtējumu un pašefektivitāti psiholoģijas studentiem?; Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības apzinātības, pašvērtējuma un pāsefektivitātes rādītājos psiholoģijas studentiem un to nozaru studentiem, kas nav saistīti ar palīdzošām profesijām?; Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības apzinātības, pašvērtējuma un pašefektivitātes rādītājos bakalaura un maģistra līmeņa psiholoģijas studentiem?; Vai apzinātība prognozē pašefektivitāti un pašvērtējumu psiholoģijas studentiem? Darbs sastāv no ievada, četrām teorētiskajām daļām, pētījuma metodes apraksta, rezultātu, diskusijas un secinājumu daļas. Pirmajā darba nodaļā sniegts ieskats pašefektivitātes teorijās. Sīkāk apskatīti galvenie pašefektivitātes veidošanās avoti, kā arī pašefektivitātes pārliecību saistība ar psiholoģiskās funkcionēšanas procesiem. Darba otrajā nodaļā apskatīts pašvērtējuma koncepts, sīkāk aplūkojot paštēla struktūru un galvenos pašvērtējuma veidošanās avotus. Darba trešajā nodaļā aplūkoti apzinātības modeļa pieci aspekti un apzinātības praktizēšanas koncepts. Ceturtajā nodaļā aplūkota apzinātības, pašvērtējuma un pašefektivitātes saistība iepriekš veiktajos pētījumos. Kopumā pētījumā piedalījās 161 dalībnieks, no kuriem tālākā datu analīzē tika iekļauti 134 dalībnieki (76 % sievietes), vecumā no 19 līdz 51 gadam (M = 24,93, SD = 7,40). Pētījumā piedalījās 81 psiholoģijas un 53 citu nozaru, kas nav saistītas ar palīdzošām profesijām studenti. Ar sociālo mediju palīdzību tika uzrunāti pētījuma potenciālie dalībnieki, lai veiktu trīs aptauju - Apzinātības piecu aspektu aptauja (The Five Facet Mindfulness Questionnaire; Baer et al., 2008; adaptāciju latviešu valodā ir veicis Māris Majors, 2013, LU); Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg self – esteem scale; Rosenberg, 1965; adaptāciju latviešu valodā ir veikusi Anika Miltuze, 1996, LU); Vispārējās pašefektivitātes aptauja (General Self-Efficacy Scale; Schwarzer & Jerusalem, 1995; adaptāciju latviešu valodā ir veikusi R. Buliņa, 2009, LU) - elektronisku aizpildīšanu. Darbā tika secināts, ka pastāv saistība starp apzinātību un pašefektivitāti psiholoģijas studentu izlasē, taču starp apzinātību un pašvērtējumu, pašvērtējumu un pašefektivitāti nepastāv. Augstāki apzinātības rādītāji tika novēroti psiholoģijas programmā, zemāki citu studiju programmu, kas nav saistītas ar palīdzošajām profesijām studējošo grupā. Visbeidzot tika novērots, ka apzinātība lielā mērā prognozē pašefektivitāti psiholoģijas studentiem, kas nozīmē, ka apzinātības praktizēšana veicina pašefektivitātes līmeņa paaugstināšanos. Atslēgas vārdi: apzinātība, pašvērtējums, pašefektivitāte, psiholoģijas studenti.

The aim of the bachelor's thesis was to find out the relationship between mindfulness, self-esteem and self-efficacy in psychology students. The research questions were: Is there a relationship between mindfulness, self-esteem and self-efficacy in psychology students? Are there statistically significant differences in mindfulness, self-esteem and self-efficacy rates between students in psychology and students in non-helping study program fields? Are there statistically significant differences in mindfulness, self-esteem, and self-efficacy rates for bachelor and master's degree psychology students? Does mindfulness predict self-efficacy and self-esteem in psychology students? The work consists of an introduction, four theoretical parts, a description of the research methods, results, discussion and conclusions. The first chapter provides an insight into the definition and models of self-efficacy. The main sources of the formation of self-efficacy, as well as the connection of self-efficacy beliefs and the processes of psychological functioning are examined in more detail. The second chapter looks at the concepts of self-esteem, looking in more detail at the structure of self-image and the main sources of self-esteem formation. The definition of mindfulness, the five aspects of the model and the concepts of mindfulness practice are discussed in the third chapter. The fourth chapter discusses the relationship between mindfulness, self-esteem, and self-efficacy in previous studies. Of the 161 participants in the study, 134 participants (76% women) aged 19 to 51 (M = 24.93, SD = 7.40) were included in the study data analysis. The study included 81 psychology students and 53 other students from non-helping fields. With the help of social media, potential participants of the study were asked to fill in three surveys - Apzinātības piecu aspektu aptauja (The Five Facet Mindfulness Questionnaire; Baer et al., 2008; adaptation in latvian Māris Majors, 2013, LU); Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg self – esteem scale; Rosenberg, 1965; adaptation in latvian Anika Miltuze, 1996, LU); Vispārējās pašefektivitātes aptauja (General Self-Efficacy Scale; Schwarzer & Jerusalem, 1995; adaptation in latvian R. Buliņa, 2009, LU). The paper concludes that there is a relationship between mindfulness and self-efficacy in the sample of psychology students, but there is no relationship between mindfulness and self-esteem, self-esteem and self-efficacy. Higher mindfulness rates were observed in the psychology program, lower in other, non-helping study programs. It has been observed that mindfulness largely predicts self-efficacy for psychology students, which means that the practice of mindfulness contributes to an increase in the level of self-efficacy. Keywords: mindfulness, self-esteem, self-efficacy, psychology students.