Aptaujas "Attiecību kvalitāte" lingvistiskā un psihometriskā adaptācija latviešu valodā.

Abstract

Pētījuma mērķis bija adaptēt aptauju “Relationship Quality (RQ)” un izpētīt tā psihometrisko validitāti Latvijas izlasē. Pētnieciskie uzdevumi bija adaptēt aptauju “Relationship Quality (RQ)” un izpētīt tā psihometrisko validitāti Latvijas izlasē; aptaujas “Attiecību kvalitāte” ps noihometrisko rādītāju – reakcijas un diskriminācijas indeksu, iekšējās saskaņotības rādītāju (Kronbaha alfas) – noteikšana; aptaujas “Attiecību kvalitāte” faktoru struktūras atbilstības oriģinālam noteikšana. Oriģinālā aptaujas “Attiecību kvalitāte” sastāv no 9 pantiem un sociāldemogrāfiskās aptaujas, kopā 21 jautājums. Tās autori ir Boisas Valsts universitātes profesore Dr. Džila Mišela Čonodija (Jill Michelle Chonody, ASV) un kolēģi. Pētījums norisinājās četros posmos. Pirmajā posmā tika iegūta atļauja, adaptēt aptauju, no oriģinālās aptaujas autores Čodnijas. Otrajā posmā tika veikta aptaujas pantu un sociāldemogrāfiskās aptaujas tulkošana no angļu valodas uz latviešu valodu. Pēc tulkošanas sagatavoto aptaujas latviskās versijas variantu aizpildīja pieci cilvēki, kuri atzina, ka aptaujas saturs, forma un instrukcija ir skaidra un panti ir saprotami. Trešais posms ietvēra aptaujas izsūtīšanu respondentiem ar nosacījumu, ka aptauja piemērota izpildei ikvienam, kurš ir pastāvīgās partnerattiecībās. Visi respondenti aptauju aizpildīja elektroniskā formātā. Ceturtajā posmā tika veikta iegūto datu analīze, psihometrisko rādītāju analīze, tika izveidots literatūras apskats, veikta iegūto datu informācijas analīze, datu interpretācija. Aptaujas adaptētajā versijā piedalījās 200 dalībieki kuri bija vecumā no 18-60 gadiem (M = 23,52 gadi, SD=12,72 gadi), no kuriem 64% bija sievietes. Tika secināts, ka aptaujas “Attiecību kvalitāte” adaptētā versija ir piemērota konstrukta mērīšanai kopumā, tomēr jāņem vērā adaptētās aptaujas versijas atšķirības faktoru struktūrā, no oriģinālās aptaujas versijas. Tika veikta faktoranalīze, pantu reakcijas un diskriminācijas indeksu analīze, kā arī novērtēta skalu iekšējā saskaņotība. Rezultāti liecina, ka aptaujas “Attiecību kvalitāte” adaptāciju latviešu valodā ir nepieciešams turpināt, pilveidot, precizējot formulējumus un veicot testu-retestu.

The aim of the study was to adapt the Relationship Quality (RQ) questionnaire and investigate its psychometric validity in a Latvian sample. The research objectives were to adapt the Relationship Quality (RQ) questionnaire and investigate its psychometric validity in a Latvian sample; to determine the psychometric indicators of the Relationship Quality questionnaire - reaction and discrimination indices, internal consistency indices (Cronbach's alpha); to determine the consistency of the factor structure of the Relationship Quality questionnaire with the original. The original Quality of Relationships questionnaire consists of 9 items and a socio-demographic questionnaire, 21 questions in total. The authors are Professor of Boise State University, USA Dr Jill Michelle Chonody and colleagues. The study took place in four phases. In the first phase, permission to adapt the survey was obtained from Chonody, the author of the original survey. The second phase involved the translation of the survey items and the socio-demographic survey from English into Latvian. After the translation, the Latvian version of the questionnaire was completed by five people who found the content, format and instructions clear and the articles comprehensible. The third phase involved sending the questionnaire to the respondents with the condition that the questionnaire was suitable for anyone in an active partnership. All respondents completed the survey electronically. The fourth phase involved analysis of the data obtained, analysis of psychometric variables, literature review, information analysis, and interpretation of the data. The adapted version of the questionnaire included 200 participants who were aged 18-60 years (M = 23.52, SD = 12.72), 64% of whom were female. It was concluded that the adapted version of the Relationship Quality scale is suitable for measuring the construct as a whole, however, differences in the factor structure of the adapted version of the questionnaire from the original version of the questionnaire should be taken into account. Factor analysis, item response and discrimination indices were analysed and the internal consistency of the scales was assessed. The results show that the Latvian adaptation of the Relationship Quality scale needs to be further developed by refining the wording and test-retest.