Saistība starp pašpalīdzības stratēģijām un stresa simptomiem pieaugušo izlasē.

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistības starp pašpalīdzības stratēģijām un stresa simptomiem pieaugušo izlasē. Pašpalīdzības stratēģiju praktizēšanai pēdējos gados pastiprināti tiek pievērsta uzmanība (Rupert et al., 2019), pētījumi atklāj, ka pašpalīdzības stratēģiju praktizēšana ikdienā var efektīvi palīdzēt uzlabot indivīda labizjūtu, kā arī palīdzēt samazināt stresa līmeni (Ayala et al., 2018; Torres-Soto et al., 2022; Bermejo-Martins et al., 2021). Pētījuma ietvaros tika izvirzīti seši pētījuma jautājumi, kas aplūkoja vai pastāv saistība starp stresa simptomiem un pašpalīdzības stratēģijām, kā arī kuras pašpalīdzības stratēģijas ļauj prognozēt stresa simptomu izteiktības pakāpi. Tika arī aplūkots kuras pašpalīdzības stratēģijas ļauj prognozēt fiziskos stresa simptomus, apgrūtinātu kognitīvo procesu funkcionēšanu, emocionālos stresa simptomus un psiholoģiskos stresa simptomus. Pētījumā kopumā piedalījās 205 dalībnieki vecumā no 18 līdz 70 gadiem (M = 40,2; SD = 14,6), no kuriem 87,3% bija sievietes. Pētījumā varēja piedalīties dalībnieki vecumā no 18 gadiem, kā arī kuru dzimtā valoda ir latviešu jeb pietiekami labas latviešu valodas zināšanas, lai izprastu apgalvojumus. Tika izmantota Pašpalīdzības stratēģiju aptauja (Mārtinsone, u.c., 2021; PPS) un Stresa simptomu skala (Dudkina un Perepjolkina, 2021; SSS). Dati tika ievākti izmantojot vietni visidati.lv, kur tika ievietotas abas aptaujas. Sekojoši, aptaujas tika ievietotas sociālajā platformā facebook, kur cilvēki tika lūgti elektroniski aizpildīt aptaujas un padalīties ar tām tālāk. Rezultāti uzrādīja, ka starp pašpalīdzības stratēģijām un stresa simptomiem pastāv negatīvi vāja statistiski nozīmīga saistība, un pašpalīdzības stratēģijas “iedvesmas smelšanās dabā” un “veselības uzvedība” prognozē stresa simptomu izteiktības pakāpi. “Veselības uzvedība” un “iedvesmas smelšanās dabā” prognozē fiziskos un psiholoģiskos stresa simptomus. “Veselības uzvedība” prognozē apgrūtinātu kognitīvo procesu funkcionēšanu un “iedvesmas smelšanās dabā” prognozē emocionālos stresa simptomus. Var secināt, ka pašpalīdzības stratēģiju “iedvesmas smelšanās dabā” un “veselības uzvedības praktizēšana” var palīdzēt samazināt stresa simptomus. Psiholoģiskās konsultēšanas procesā, darbā ar klientiem, kuri izjūt stresa simptomus, būtu noderīgi integrēt psihoizglītojošo aspektu par pašpalīdzības stratēģijām iedvesmas smelšanās dabā un veselības uzvedība pielietošanas efektivitāti, kā arī piedāvāt tās pielietot praktiski un integrēt ikdienas dzīvē, lai mazinātu stresa līmeni. Atslēgas vārdi: pašpalīdzība, pašpalīdzības stratēģijas, stress, stresa simptomi

The aim of the study is the relationship between self-care strategies and stress symptoms in an adult sample. The practice of self-care strategies has received increasing attention in recent years (Rupert et al., 2019), and the research shows that practicing self-care strategies on a daily basis can be effective in improving an individual’s well-being as well as reducing stress level (Ayala et al., 2018; Torres-Soto et al., 2022; Bermejo-Martins et al., 2021). The study posed six research questions that considered whether there is a relationship between stress symptoms and self-care strategies, and which self-care strategies allow to predict the degree of severity of stress symptoms. It was also examined which self-care strategies predict physical stress symptoms, cognitive impairment, emotional stress symptoms and psychological stress symptoms. A total of 205 participants aged 18 to 70 years (M = 40.2; SD = 14.6) participated in the study, of whom 87.3% were women. The survey was open to participants aged 18 and over, whose native language is Latvian, or who had sufficient knowledge of Latvian to understand the statements. A Questionnaire of Self-care Strategies (Mārtinsone et al., 2021; PPS) and a Stress Symptom Scale (Dudkina & Perepjolkina, 2021; SSS) were used. The data was collected using the website visidati.lv, where both surveys were posted. Consequently, the surveys were posted on the social platform facebook, where people were asked to fill in the surveys electronically and share them further. The results showed there is a negative weak statistically significant relationship between self-care strategies and stress symptoms, and self-care strategies taking inspiration from nature and health behaviour predict the severity of stress symptoms. Health behaviour and taking inspiration from nature predict physical and psychological symptoms of stress. Health behaviour predicts difficult cognitive processes and taking inspiration from nature predicts emotional stress symptoms. It can be concluded that self-care strategies such as taking inspiration from nature and practising health behaviour can help reduce severity of stress symptoms. In psychological counselling, when working with clients experiencing symptoms of stress, it would be useful to integrate a psychoeducational aspect on the effectiveness of self-care strategies for taking inspiration from nature and health behaviour, as well as to offer practical applications and integrate them into daily life to reduce stress levels Key words: self-care, self-care strategies, stress, stress symptoms