Izdegšanas novērtējuma instrumenta (BAT) adaptācija latviešu valodā.

Abstract

Pētnieciskais mērķis ir adaptēt Izdegšanas novērtējuma aptauju latviešu valodā. Izdegšanas novērtējuma aptauja tiek balstīta uz Šaufeli un Tarisa (2005) teorētisko apskatu par izdegšanu, kas detalizēti apraksta faktorus, kas mijiedarbojoties rezultējas ar Izdegšanu. Pēc šīs teorijas ietvara tiek veidotas aptaujas skalas un apakšskalas. Darbā secīgi tiek sniegtas atbildes uz trīs pētnieciskajiem jautājumiem: 1. Vai „Izdegšanas novērtējuma instrumenta” skalu iekšējās saskaņotības rādītāji atbilst psihometrijas zinātnē pieņemtajām normām? 2. Vai adaptētā „Izdegšanas novērtējuma instrumenta” faktoru struktūra atbilst oriģinālā instrumenta faktoru struktūrai? 3. Kādi ir „Izdegšanas novērtējuma instrumenta” noturības laikā rādītāji? Tiek iegūti dati no 284 respondentiem, no kuriem 90,14% ir sievietes un 9,86% ir vīrieši. Respondentu vidējais vecums ir 37,56 gadi (±13,82). Visi no 284 respondentiem atbilda kritērijiem: runā latviešu valodā, ir vismaz 18 gadu vecums un ir pilna laika nodarbe (darbs, studijas). Tiek izmantots Izdegšanas novērtējuma instruments (Burnout Assessment Tool (BAT), Schaufeli et al, 2020). Aptauja tika publicēta portālā visidati.lv laika posmā no 2022. gada 11. februāra līdz 17. februārim. Otrais datu ievākšanas posms, kurā piedalījās 52 respondenti no pirmās reizes (94,23% sievietes un 5,77% vīrieši, vidējais respondentu vecums ir 46,92 gadi (±13,42)) notika, divas nedēļas pēc pirmās datu ievākšanas reizes, no 25. februāra līdz 2. martam. Tiek aprēķināts aptaujas skalu iekšējās saskaņotības rādītājs α = 0,85, kas ir raksturojams kā labs. Izmantojot apstiprinošo un izpētošo faktoru analīzi tiek secināts, ka adaptētās aptaujas faktoru struktūra daļēji sakrīt ar oriģinālās aptaujas faktoru analīzes rezultātiem, kas apstiprina pamata teoriju par divām galvenajām izdegšanas skalām. Tiek secināts, ka Izdegšanas novērtējuma aptauja ir noturīga laikā, rezultāti tiek salīdzināti ar oriģinālo aptauju. Tiek iegūti rezultāti, kas apstiprina Zviedrijā veikta pētījuma rezultātus par izdegšanas ilglaicīgām negatīvām sekām uz kognitīvām funkcijām. Izdegšanas novērtējuma instrumenta adaptācija latviešu valodā sniegs iespēju papildināt izdegšanas vērtēšanas instrumentu skaitu Latvijā, pētīt izdegšanas faktorus starp dažādās sfērās nodarbinātajiem. Atslēgas vārdi: izdegšana; nodarbinātība; izsīkums; instruments.

The research goal is to adapt the Burnout Assessment Tool in Latvian. The Burnout Assessment Tool is based on Schaufeli and Taris's (2005) theoretical review of burnout, which describes in detail the factors that interact with burnout. Within the framework of this theory, survey scales and subscales are created. The paper sequentially provides answers to three research questions: 1. Do the internal consistency indicators of the “Burnout Assessment Tool” scales comply with the norms adopted in the science of psychometrics? 2. Does the factor structure of the adapted “Burnout Assessment Tool” correspond to the factor structure of the original instrument? 3. What are the reliability indicators of the "Burnout Assessment Tool"? Data are obtained from 284 respondents, of which 90,14% are women and 9,86% are men. The average age of the respondents is 37,56 years (± 13,82). All of the 284 respondents met the criteria: they speak Latvian, are at least 18 years old and have a full-time job (work, studies). The Burnout Assessment Tool (BAT, Schaufeli et al, 2020) is used. The survey was published on the portal visidati.lv in the period from February 11, 2022 to February 17. The second phase of data collection, which involved 52 respondents from the first time (94,23% women and 5,77% men, mean age 46,92 years (± 13,42)), took place two weeks after the first data collection, from 25 February to 2 March. The internal consistency score α = 0,85 of the survey scales is calculated, which can be described as good. Using confirmatory and exploratory factor analysis, it is concluded that the structure of the adapted survey factors partially coincides with the results of the analysis of the original survey factors, which confirms the basic theory of the two main burnout scales. It is concluded that the Burnout Assessment Tool is sustainable over time, the results are compared to the original instrument. The results confirm the results of a Swedish study on the long-term negative effects of burnout on cognitive function. The adaptation of the Burnout Assessment Tool in Latvian will provide an opportunity to supplement the number of burnout assessment tools in Latvia, to study the factors of burnout among employees in various fields. Keywords: burnout; work; exhaustion; tool.