Diennakts maiņu darba iespaids uz māsu fizisko un psihoemocionālo labizjūtu

Abstract

Māsas darbs ir cieši saistīts ar stresu, trauksmi un citiem negatīviem psiholoģiskiem faktoriem, kas var novest līdz izdegšanai. Tādējādi, nav pārsteidzoši, ka māsas mēdz būt neaizsargātas pret izdegšanu, stresu un trauksmi, un, ja šie faktori netiek pareizi pārvaldīti, tad augsts stresa un trauksmes līmenis pastiprina psiholoģisko ietekmi, radot turpmāku emocionālu izsīkumu, samazinot darba produktivitāti, kā arī samazinot iespēju nodrošināt augtas kvalitātes pacientu aprūpi. Pētījuma mērķis bija noskaidrot diennakts maiņu darba iespaidu uz māsu fizisko un psihoemocionālo labizjūtu. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika veikts kvantitatīvs, neeksperimentāls šķērsgriezuma pētījums, pielietojot šādu instrumentu: Vispārējā psiholoģiskās labklājības skala. Pētījuma dalībnieki bija Latvijas Republikā strādājošas māsas. Kopumā pētījumā piedalījās 213 respondenti, kuru vecums bija robežās no 23 līdz 62 gadiem, ar vidējo darba stāžu 16,37 gadi, no šiem respondentiem diennakts maiņās strādājošie bija 113 un dalītās maiņās strādājošie bija 100 respondenti. Pētījuma rezultāti parāda, ka starp māsu izlasēm pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības fizisko un psihoemocionālo aspektu rādītājos. Bakalaura darbā ir 4 tabulas, 3 attēli, izmantoti 54 literatūras avoti. Darba apjoms bez pielikumiem ir 32 lapaspuses, 4 pielikumu lapaspuses

Nursing is closely linked to stress, anxiety and other negative psychological factors that can lead to burnout. Thus, it is not surprising that nurses tend to be vulnerable to burnout, stress, and anxiety, and if these factors are not properly managed, high levels of stress and anxiety exacerbate psychological effects, leading to further emotional exhaustion, reduced productivity, and reduced ability to provide care. high quality patient care. The aim of the study was to find out the impact of day shifts on the physical and psycho-emotional well-being of nurses. To achieve the aim of the study, a quantitative, non-experimental cross-sectional study was performed using the following tool: General Psychological Well-Being Scale. The participants of the study were nurses working in the Republic of Latvia. A total of 213 respondents, ranging in age from 23 to 62, with an average length of service of 16.37 years, participated in the study, of whom 113 were 24-hour shift workers and 100 were part-time shift workers. The results of the study show that there are statistically significant differences in the indicators of physical and psycho-emotional aspects between nurses. There are 4 tables, 3 figures in the bachelor's thesis, 54 literature sources are used. The volume of the work without appendices is 32 pages, 4 pages of appendices.