Problemātiskas marihuānas lietošanas saistība ar citu psihoaktīvo vielu lietošanas paradumiem Latvijas iedzīvotāju vidū

Abstract

Darba nosaukums: „Problemātiskas marihuānas lietošanas saistība ar citu psihoaktīvo vielu lietošanas paradumiem Latvijas iedzīvotāju vidū”. Darba mērķis: izpētīt problemātiskas marihuānas lietošanas paradumu atšķirības citu psihoaktīvo vielu lietotāju grupās Latvijas iedzīvotāju vidū. Hipotēze: problemātiska marihuānas lietošana ir statistiski nozīmīgi augstāka indivīdu vidū, kuri lieto arī citas psihoaktīvās vielas, nekā starp indivīdiem, kuri tās nelieto. Aktualitāte: marihuānu lieto apmēram 2,5% pasaules iedzīvotāju. Tā tiek plaši lietota jauniešu vidū un salīdzinājumā ar citām narkotiskajām vielām, tās lietošanas uzsākšanas vecums ir jaunāks. Marihuāna ir viela, kuras pamēģināšana visbiežāk noved pie citu vielu lietošanas. Psihoaktīvo narkotiku lietošana ir būtiska sabiedrības veselības problēma, jo lietojot šīs vielas bez medicīniskās uzraudzības, pastāv liela iespēja attīstīties vielu lietošanas atkarībām. Vairāku psihoaktīvo vielu kopējai lietošanai raksturīgāka šo vielu biežāka lietošana, kā arī lietošana lielākās devās, kas nodara lielāku kaitējumu veselībai, kā arī ir novērota biežāka narkotiku pārdozēšana un dažādi nelaimes gadījumi. Ir svarīgi veikt šādu pētījumu, jo informācija Eiropā par vairāku narkotisko vielu lietošanu ir ierobežota. Arī Latvijā ir maz informācijas par šo nozīmīgo sabiedrības veselības problēmu. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: bakalaura darba izstrādē izmantota pētījuma datubāze „Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū 2020. gadā”. Kopējais pētījuma dalībnieku skaits – 4616 respondenti vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Rezultātu analīzē izmantotas aprakstošās statistikas metodes – biežumu rādītāju šķērstabulu analīze. Tika iegūti aprakstošās statistikas rādītāji kā procentuālais sadalījums un noteiktas atšķirības ar Hī kvadrāta testa palīdzību. Atšķirības grupās tika uzskatītas par statistiski nozīmīgam, ja p < 0,05. Tika aprēķināts proporciju 95% ticamības intervāls, nosakot īpatsvara ticamības līmeni. Bakalaura darbā izmantoti svērtie dati. Secinājumi: problemātiska marihuānas lietošana ir statistiski nozīmīgi augstāka to indivīdu vidū, kuriem tika konstatēta riskanta alkohola, tabakas izstrādājumu, stimulantu, halucinogēnu, heroīna un citu opioīdu lietošana pēdējā gada laikā, nekā starp indivīdiem, kuri nav lietojuši šīs vielas pēdējo 12 mēnešu laikā. Starp pētījuma dalībniekiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir lietojuši alkoholu (neatkarīgi no daudzuma) un tiem, kuri nav to lietojuši, problemātiskas marihuānas lietošanas atšķirības nebija statistiski nozīmīgas. Statistiski nozīmīgas problemātiskas marihuānas lietošanas atšķirības netika novērotas arī pēdējā gada psihotropo medikamentu lietotāju un nelietotāju grupās. Saturs: darbam ir 4 nodaļas un 5 apakšnodaļas. Bakalaura darba apjoms ir 56 lappuses, ieskaitot 13 attēlus un 1 pielikumu. Darbā izmantoti 54 literatūras avoti. Valoda: latviešu valoda.

Tittle: „Association of cannabis abuse with the use of other psychoactive substances in Latvian population”. Aim: to study the differences in cannabis abuse among other psychoactive substance users in Latvian population. Hypothesis: cannabis abuse is statistically significantly higher among individuals who also use other psychoactive substances than among individuals who do not use them. Background: cannabis is used by about 2.5% of the world's population. It is widely used among young people. Compared to other drugs, the age of cannabis first time use is lower. Cannabis is the substance whose use most often leads to the use of other substances. The use of psychoactive drugs is a major public health problem because the use of these substances without medical supervision has a high potential for the development of substance abuse. The combined use of several psychoactive substances is characterized by more frequent use of these substances, use in higher doses, which is more harmful to health, more frequent drug overdoses and various accidents have been reported. It is important to do such a study because information on polydrug use in Europe is limited. Latvia also has little information about this important public health problem. Study design: cross-sectional study. Study methods: the database “Prevalence of substance use among the population in 2020” was used in the bachelor's thesis. The total number of study participants is 4616 respondents aged 15 to 64 years. Frequency distribution and crosstab analysis with the Chisquare criterion were used to test the hypotheses of the bachelor's thesis. Differences are statistically significant if the p-value (significance level) less than 0.05. A 95% confidence interval was calculated for the proportions, and the confidence level of the proportion was determined. In the bachelor's thesis are used weighted data. Conclusion: cannabis abuse is statistically significantly higher among individuals who used tobacco products, high doses of alcohol, stimulants, hallucinogens, heroin and other opioids in the past year, than individuals who have not used these substances in the last 12 months. Among study participants who had used alcohol in the last 12 months (regardless of quantity) and those who have not used it, differences in cannabis abuse were not statistically significant. No statistically significant differences in cannabis abuse were observed between persons who used psychotropic drugs in the last 12 months and those who have not. Content: the bachelor's thesis is divided into 4 chapters and 5 subdivisions. The volume of the work is 56 pages, including 13 figures and 1 appendix. 54 literature sources were used. Language: Latvian.