Depresijas simptomu prevalences izmaiņas ģimenes ārstu populācijā Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā

Abstract

Mērķis: Analizēt klīniskas depresijas prevalenci, tās izmaiņas un saistību ar sociāldemogrāfiskajiem, darba un dzīvesveidu raksturojošajiem faktoriem Latvijas ģimenes ārstiem Covid-19 pandēmijas laikā. Aktualitāte: Covid-19 pandēmija tiek klasificēta kā traumatisks notikums, kas radījis īpašus izaicinājumus un augsta psihoemocionālā stresa apstākļus. Ģimenes ārsti ir vieni no medicīnas darbiniekiem, kuri Covid-19 krīzes apstākļos strādāja pirmajā frontes līnijā. Covid-19 pandēmijas laikā gan Latvijā, gan pasaulē ģimenes ārstiem būtiski palielinājās darba pienākumu skaits, kā rezultātā pieauga ģimenes ārstu noslodze un nostrādāto darba stundu skaits. Darbs šādā režīmā ir ietekmējis primāro veselības aprūpi, gan samazinot savlaicīgas ārstēšanas sniegšanu akūtajiem un hroniskajiem pacientiem, gan veicinot ģimenes ārstu fizisko un psihoemocionālo pārslodzi. Pieejamā literatūra norāda, ka depresijas prevalence ģimenes ārstu populācijā Covid-19 pandēmijas laikā variē no 10,8% Indonēzijā līdz 52,4% Horvātijā. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darbā tika analizēti dati no RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas kvantitatīva longitudināla paneļdizaina pētījuma “Covid-19 krīzes ietekme uz medicīnas personāla psihisko veselību” datu bāzes. No datu avota tika atlasīti dati par ģimenes ārstiem no pirmās un ceturtās pētījuma kārtas. Pētījuma pirmajā kārtā piedalījās 158 ģimenes ārsti, no kuriem 84 piedalījās arī ceturtajā pētījuma kārtā. Klīniskas depresijas noteikšanai tika lietota validēta PHQ-9 anketa (PHQ-9 ≥10). Datu statistiskajai analīzei tika izmantotas aprakstošās un atšķirību novērtēšanas statistikas metodes. Lai analizētu klīniskas depresijas prevalences izmaiņas Latvijas ģimenes ārstiem Covid-19 pandēmijas laikā, tika izmantots Maknemāra tests. Rezultātiem tika noteikts 95% ticamības intervāls un būtiskuma līmenis (p), kas ir mazāks par 0,05. Secinājumi: Pirmās ārkārtējās situācijas laikā klīniska depresija tika konstatēta 32,3% ģimenes ārstu, bet 2021.gada martā – 50,0%. Pirmās ārkārtējās situācijas laikā klīniska depresija bija biežāk sastopama ģimenes ārstiem, kuri lietoja alkoholu (46,9%) un kuri veselīgu uzturu lietoja retāk nekā vairākas reizes nedēļā (48,6%). 2021.gada martā netika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības klīniskas depresijas prevalences rādītājos atkarībā no ģimenes ārstu sociāldemogrāfiskajiem, darba un dzīvesveidu raksturojošajiem faktoriem. Ģimenes ārstiem, kuri piedalījās pētījuma pirmajā un ceturtajā kārtā, tika novērots statistiski nenozīmīgs klīniskas depresijas prevalences pieaugums par 9,5 procentpunktiem. Darba struktūra: Bakalaura darbs ir strukturēts 5 nodaļās un 42 apakšnodaļās. Kopējais bakalaura darba apjoms ir 68 lappuses, ieskaitot 16 tabulas, 5 attēlus un 3 pielikumus. Izmantots 151 literatūras avots. Valoda: Latviešu valoda.

Objective: To analyse the prevalence of clinical depression, its changes and relationship with socio-demographic, occupational and lifestyle related factors among Latvian GPs during the Covid-19 pandemic. Relevance: The Covid-19 pandemic is classified as a traumatic event that has created challenges and conditions of high psychoemotional stress. GPs are among some of the healthcare workers who worked in the frontline during the Covid-19 crisis. During the Covid-19 pandemic, both in Latvia and in the world, the number of work responsibilities for GPs increased significantly, resulting in an increase in their workload and the number of working hours. Work in such a regime has affected primary health care, both by reducing the provision of timely treatment for acute and chronic patients and by contributing to the physical and psychoemotional overload of GPs. The available literature indicates that the prevalence of depression in GPs’ population during the Covid-19 pandemic ranges from 10.8% in Indonesia to 52.4% in Croatia. Study design: Cross-sectional study. Study methods: The bachelor analysis was made using RSU Psychosomatic Medicine and Psychotherapy Clinic's database of quantitative longitudinal panel-design study “The Impact of the Covid-19 crisis on Mental Health of Medical Personnel”. Data on GPs from the first and fourth rounds of the study were selected from the data source. The first round of the study involved 158 GPs, 84 of whom also participated in the fourth round of the study. A validated PHQ-9 questionnaire was used to detect clinical depression (PHQ-9 score ≥10). For the statistical analysis of the data, descriptive and distinguishing statistical methods were used. McNermar’s test was used to analyse changes in the prevalence of clinical depression among Latvian GPs during the Covid-19 pandemic. A 95% confidence interval and a relevancy level (p) of less than 0,05 were determined for the results. Findings: During the first wave of Covid-19 pandemic, clinical depression was found in 32.3% of GPs, rising to 50,0% by March 2021. During the first wave of Covid-19, clinical depression was more common for GPs who were drinking alcohol (46,9%), and in those who did adapted healthy eating habits less than few times a week (48,6%). In March 2021, no statistically significant differences were found in the prevalence rates of clinical depression, depending on the socio-demographic, occupational and lifestyle factors of GPs. A statistically insignificant increase in clinical depression prevalence – by 9,5 percentage points was observed in GPs who participated in the first and fourth rounds of the study. Structure of work: The work of the Bachelor is structured in 5 chapters and 42 sub-chapters. The total amount of bachelor's work is 68 pages, including 16 tables, 5 pictures and 3 attachments. 151 sources of literature have been used. Language: Latvian.