Māsu darba stāža saistība ar stresa, trauksmes un depresijas līmeni darba laikā.

Abstract

Stresa, trauksmes un depresijas jēdzieni ir savā starpā cieši saistīti un var atstāt negatīvu ietekmi cilvēka psihoemocionālajai veselībai. Ilgstošs stress negatīvi ietekmē gan personas fizisko, gan garīgo veselību. Laika gaitā tas var radīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirds slimības, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un psiholoģiskus traucējumus kā bezmiegu, depresiju un trauksmi (Tran et al., 2019). Pandēmija ir izraisījusi dzīves kvalitātes pazemināšanos medicīnas personālam. Cilvēkresursu un miega trūkums, ilgākas darba stundas, vai darbs ar inficētiem un mirstošiem pacientiem ir daži no faktoriem, kas veicina stresa un trauksmes parādīšanos veselības aprūpes speciālistu vidū (Penacoba et al. 2021). Pētījumā izvirzītais mērķis: noskaidrot stresa, trauksmes un depresijas līmeni māsām, un tā saistību ar māsu darba stāžu. Pētniecības hipotēze: pastāv negatīva, vidēji cieša saistība māsu darba stāžam ar stresa, trauksmes un depresijas līmeni darbā. Darba pētnieciskie uzdevumi: 1. Noteikt stresa, trauksmes un depresijas līmeni intensīvās terapijas nodaļas māsām; 2. Noteikt darba stāžu un tā saistību ar depresijas, trauksmes un stresa līmeni darbā intensīvās terapijas nodaļas māsām. Pētījuma metode: kvantitatīvā metode – neeksperimentāls šķērsgriezuma korelatīvs pētījums. Kopumā pētījumā piedalījās 78 sertificētas X slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas māsas, kuras aizpildīja aptaujas anketu. Instrumentārijs: darba autora izveidota sociāldemogrāfisko datu aptauja un Atjaunotā depresijas, trauksmes un stresa aptauja (DASS). Izvirzītā hipotēze neapstiprinājās, jo statistiski nozīmīga saistība māsu darba stāžam ar depresijas, trauksmes un stresa līmeņiem netika novērota. ITN strādājošām māsām stresa, trauksmes un depresijas līmeņi vērtējami pozitīvi, jo rādītāji lielākajai daļai māsu bija normas līmenī. Bakalaura darbs sastāv no ievada, teorijas daļas, kurā ir apskats par depresiju, trauksmi, stresu un Covid-19 ietekmi uz psiholoģisko stāvokli māsām, praktiskās daļas, kurā ievāktie dati no intensīvās terapijas nodaļas māsām tiek analizēti un interpretēti, secinājumu lapas, izmantotās literatūras saraksta un pielikuma. Darbā izmantoti 33 literatūras avoti, no kuriem seši ir latviešu valodā un 27 angļu valodā.

The concepts of stress, anxiety and depression are closely linked and can have a negative effect on a persons psychoemotional health. Prolonged stress has a negative effect on both a person's physical and mental health. Over time, it can lead to serious health problems such as heart diseases, high blood pressure, diabetes, and psychological disorders such as insomnia, depression, and anxiety (Tran et al., 2019). A pandemic has caused a decline in the quality of life of medical staff. Lack of resources and sleep, long working hours, or working with infectious and dying patients are some of the factors that contribute to the emergence of stress and anxiety among health care professionals (Penacoba et al. 2021). The aim of the study: to find out the level of stress, anxiety and depression and its relationship with the nursing experience. Research hypothesis: there is a negative, moderately close relationship between nursing experience and the level of stress, anxiety and depression at work. Research tasks: 1. To determine the level of stress, anxiety and depression for the nurses of the ICU; 2. To determine work experience and its relation to depression, anxiety and stress levels at work for the nurses of the ICU. A total of 78 certified nurses in the intensive care unit of Hospital X participated in the study and completed the questionnaire. Research method: quantitative, non-experimental cross-sectional correlation study. Questionnaire: the authors developed survey of socio-demographic data and Depression, Anxiety and Stress Scale (DASS). The hypothesis was not confirmed. No statistically significant association was observed between nursing experience and depression, anxiety and stress levels. The levels of stress, anxiety and depression for nurses working in ICU were normal for most nurses. The Bachelor's thesis consists of an introduction, a theoretical part, which reviews depression, anxiety, stress and the effects of Covid-19 on the psychological condition of nurses, and a practical part, where the data collected from the ICU nurses are analyzed and interpreted, conclusions, used literature list and 13 pages of annex. 33 literature sources are used in the work, six of which are in Latvian and 27 in English.