Uz dejas elementiem balstītu vingrojumu efektivitāte kritienu riska mazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai senioriem

Abstract

Nosaukums. Uz dejas elementiem balstītu vingrojumu efektivitāte kritienu riska mazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai senioriem. Aktualitāte. Novecošana negatīvi ietekmē līdzsvaru un var izraisīt palielinātu kritienu risku. Bailes no kritieniem negatīvi ietekmē senioru dzīves kvalitāti. Vingrojumu programmas, kas ietver gaitas, līdzsvara, lokanības, koordinācijas un muskuļu spēka treniņu, spēj mazināt kritienu risku senioriem par 23%. Deja ir populāra fizisko aktivitāšu forma senioru vidū, un pētījumi liecina, ka tā uzlabo: līdzsvaru, koordināciju, muskuļu spēku, kognitīvās spējas, un dzīves kvalitāti. Spēja dejas intensitāti un stilu pielāgot personu fiziskajām dotībām, padara šo aktivitāti ļoti piemērotu senioriem. Mērķi: Izpētīt uz dejas elementiem balstītu vingrojumu efektivitāti, kas palīdz novērst kritienu risku un uzlabo dzīves kvalitāti senioriem. Metodes. Tika veikts eksperimentāls pētījums, kurā piedalījās 20 seniori (sievietes): pētījuma grupa PG (n=10), kurā dalībnieces trīs reizes nedēļā astoņu nedēļu garumā piedalījās nodarbībās ar dejas intervenci, un kontroles grupa KG (n=10), kurā dalībnieces veica ierastās ikdienas aktivitātes. Pētījumā izmantotie instrumenti: TUG (Timed Up and Go) tests, Modificētais Romberga tests, anketa dzīves kvalitātes novērtēšanai SF-36 tika veikti pirms un pēc pētījuma. Rezultāti. Pēc pētījuma vidējais TUG testa rezultāts PG uzlabojās par 2,1 sekundi (IQR=8,6-7,3), bet KG nozīmīgas izmaiņas netika novērotas. Modificētā Romberga testa vidējais laiks tandēma stājā ar kreiso kāju priekšā PG uzlabojās par 9,0 sekundēm (IQR=30-21,5), un ar labo kāju par 5,5 sekundēm (IQR=30-28,5). KG nozīmīgi uzlabojumi netika novēroti. SF-36 Tika pierādīts, ka dejas intervence būtiski uzlabo senioru dzīves kvalitāti. PG īpaši uzlabojumi bija enerģijas līmeņa pieaugumā ikdienā, uzlaboja mobilitāti veicot fiziskas darbības ikdienā (bija vieglāk pietupties un noliekties), un mazāk tika novērotas sāpju sajūtas, kas ir būtisks dzīves kvalitātes noteicošs faktors. Secinājumi. Vingrojumi, kas balstīti uz dejas elementiem pierādīja savu efektivitāti kritienu riska mazināšanā senioriem un uzlaboja viņu dzīves kvalitāti. Atslēgas vārdi. novecošana, senioru deja, kritienu risks, līdzsvars, gerontoloģija, vingrojumi kritienu riska mazināšanai senioriem, dzīves kvalitāte senioriem.

Annotation

Title. Effectiveness of dance-based exercises to reduce the risk of falls and improve the quality of life for seniors. Objective. Aging negatively affects balance and can lead to an increased risk of falls. Fear of falls negatively affects the quality of life of seniors. Exercise programs, which include gait, balance, flexibility, coordination and muscle strength training, are able to reduce the risk of falls in seniors by 23%. Dance is a popular form of physical activity among seniors, and studies show that it improves: balance, coordination, muscle strength, cognitive abilities, and quality of life. The ability to adapt the intensity and style of dance to the physical abilities of individuals makes this activity very suitable for seniors. Method. An experimental study of 20 seniors (women) was conducted: the study group PG (n=10), in which participants participated in dance intervention classes three times a week for eight weeks, and the control group KG (n=10), in which the participants performed their usual daily activities. Instruments: TUG (Timed Up and Go) test, Modified Romberg test, SF-36 Health Survey was conducted before and after the study Results. After the study, the mean TUG test score in PG improved by 2.1 seconds (IQR=8.6-7.3), but no significant changes were observed in the KG. The average time of the modified Romberg test in tandem posture with the left foot in front of the PG improved by 9.0 seconds (IQR=30-21.5), and with the right leg by 5.5 seconds (IQR=30-28.5). No significant improvements were observed in the AG. SF-36 It was proven that dance intervention significantly improves the quality of life of seniors. PG had particular improvements in the increase in daily energy levels, improved mobility through physical activities on a daily basis (it was easier to squat and bend down), and less pain sensations were observed, which is an important determinant of quality of life. Conclusion. Exercises based on dance elements proved their effectiveness in reducing the risk of falls for seniors and improved their quality of life. Key words. Senior dance, quality of life, risk of fall, fall prevention, balance training programme for seniors, healthy ageing, gerontology