Subjektīvā miega kvalitāte personām ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu

Abstract

Darba nosaukums: Subjektīvā miega kvalitāte personām ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu. Pamatojums: Tiek lēsts, ka pasaules mērogā katru gadu 250 000 līdz 500 000 personas gūst muguras smadzeņu šķērsbojājum. Nereti, dažādu faktoru ietekmē personas ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu piedzīvo sliktāku miega kvalitāti, kas nelabvēlīgi ietekmē viņu vispārējo veselību un dzīves kvalitāti. Zema miega kvalitāte personām ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu tiek asociēta ar tādiem faktoriem kā miega apnojas risku, sāpēm, pārmērīgu miegainības līmeni dienas laikā. Pētījuma mērķis: Novērtēt un analizēt subjektīvo miega kvalitāti personām ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu, vismaz gadu pēc bojājuma iegūšanas. Pētījuma metodes: Tika veikts kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma pētījums. Pētījumā piedalījās 52 dalībnieki (16 sievietes un 36 vīrieši) ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu, vismaz gadu pēc bojājuma gūšanas, kas atbilda iekļaušanas kritērijiem. Tika veikta vienreizēja dalībnieku novērtēšana ar pētījuma instrumentiem- Pitsburgas miega kvalitātes indeksu (Pittsburgh Sleep Quality Index- PSQI), Berlīnes anketu (Berlin Questionnaire- BQ), Epvortas miegainības skalu (The Epworth Sleepiness Scale- ESS), Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes anketu SF-36v2 (The SF-36v2 Health Survey- SF36v2). Iegūtie dati tika analizēti izmantojot datorprogrammas Microsoft Excel 2016 un IBM SPSS Statistics 28.0.1. Pētījuma rezultāti: Traumatisks muguras smadzeņu šķērsbojājuma iemesls bija 73,1 % dalībnieku (n= 38) un netraumatisks iemesls bija 26,9 % dalībnieku (n= 14). Pētījuma dalībnieku vidējais vecums bija 47,7 gadi (SD=10,06). Pētījuma rezultāti liecina, ka 59,6 % pētījuma dalībnieku ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu bija slikta subjektīvā miega kvalitāte, savukārt laba subjektīvā miega kvalitāte bija 40,4 % dalībnieku. Secinājumi: Personām ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu vismaz gadu pēc bojājuma iegūšanas ir slikta subjektīvi novērtētā miega kvalitāte. Nepastāv sakarības starp subjektīvo miega kvalitāti un subjektīvo miega apnojas risku, miegainību dienas laikā un ar veselību saistīto dzīves kvalitāti personām ar muguras smadzeņu škērsbojājumu. Personas ar muguras smadzeņu škērsbojājumu, neatkarīgi no subjektīvās miega kvalitātes novērtējuma, uzrādīja zemu subjektīvi novērtēto miega apnojas risku un miegainību dienas laikā.

Title: Subjective sleep quality in individuals with spinal cord injury. Background: It is estimated that between 250 000 and 500 000 individuals worldwide suffer from a spinal cord injury. Due to various factors, individuals with spinal cord injury often experience poorer quality of sleep, which adversely affects their overall health and quality of life. Poor sleep qualitu in individuals with spinal cord injury is associated with factors such as the risk of sleep apnea, pain and excessive daytime sleepiness. Aim: Assess and analyze the subjective sleep quality in persons with spinal cord injury, at least one year after injury. Methods: A quantitative non-experimental cross-sectional study was carried out. The study included 52 participants (16 women and 36 men) with spinal cord injury, at least one year after injury, who met the inclusion criteria. A one-time evaluation of participants was performed with research tools- Pittsburgh Sleep Quality Index (PSQI), Berlin Questionnaire (BQ), The Epworth Sleepiness Scale (ESS), The SF-36v2 Health Survey (SF-36v2). The obtained data were analyzed using computer programs Microsoft Excel 2016 and IBM SPSS Statistics 28.0.1. Results: Traumatic cause of spinal cord injury was present in 73,1 % of participants (n= 38) and non- traumatic cause in 26,9 % of participants (n= 14). The mean age of the participants was 47,7 years (SD= 10,06). The results showed that 59,6 % of participants with spinal cord injury had poor subjective sleep quality, while 40,4 % had good subjective sleep quality. Conclusions: Individuals with spinal cord injury have poor subjectively assessed sleep quality for at least a year after the inury. There is no association between subjective sleep quality and subjective risk of sleep apnea, daytime sleepiness and health- related quality of life in individuals with spinal cord injury. Individuals with spinal cord injury, independent of subjective sleep quality assessment, showed low subjectively assessed risk of sleep apnea and daytime sleepiness.