Krievijas militāro atbalstu veidojošie faktori Baltkrievijas režīmam laika periodā no 2020. gada augusta līdz 2022. gada februārim

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Krievijas militāro atbalstu Baltkrievijas režīmam veidojošie faktori laika periodā no 2020. gada augusta līdz 2022. gada februārim”. Darba mērķis ir analizēt Krievijas militāro atbalstu veidojošos faktorus Baltkrievijas režīmam laika periodā no 2020. gada augusta līdz 2022. gada februārim. Darbā tiek izvirzīta hipotēze, ka Krievija militāri atbalsta Baltkrievijas režīmu, lai saglabātu to savā ietekmes zonā. Šī darba problemātika tiek pētīta, pamatojoties uz starptautisko attiecību neoklasiskā reālisma teorijas pamatprincipiem, kuras pamatā ir skaidrot valsts ārpolitiku, ņemot vērā tajā notiekošos iekšpolitiskos procesus un intereses. Teorija pievērš īpašu uzmanību starptautiskās sistēmas būtībai, proti, politiskajai videi, kurā valstis mijiedarbojas. Bakalaura darba kontekstā darba autors pielāgo neoklasisko reālismu Krievijas reakcijai uz Baltkrievijas krīzi pēc prezidenta vēlēšanām 2020. gadā un Kremļa turpmākajai rīcībai, balstoties uz militāro faktoru un ņemot vērā Krievijas stratēģiskās intereses. Darba otrā nodaļa tiek vetīta ieskatam Krievijas un Baltkrievijas savstarpējo attiecību dinamikā un tās galvenajiem izaicinājumiem, ar ko valstis ir saskārušās pēc PSRS sabrukuma. Trešajā nodaļā tiek analizēti konkrētie faktori, kas ietekmēja Krievijas nostāju un lēmumu atbalstīt Aleksandra Lukašenko (Аляксандр Лукашэнка) režīmu protestu laikā un pastiprināt militāro integrāciju Savienības valsts ietvaros, par ko pēc ilga pārtraukuma abi aktori atsāka diskusijas. Lai sasniegtu iepriekš minēto, darbā tiek pielietota kvalitatīvā pētniecības metode, kas izpaužas kā divpusēji noslēgto starp Baltkrieviju un Krieviju dokumentu analīze, Krievijas nacionālās drošības stratēģijas un militārās doktrīnas analīze, kā arī tiek ņemti vērā abu valstu līderu publiskie izteikumi. Darba gaitā tiek secināts, ka Krievija pauda bažas par iespējamo Baltkrievijas un Eiropas Savienības un NATO tuvināšanās baltkrievu opozīcijas uzvaras gadījumā, un Aleksandrs Lukašenko, neskatoties uz atšķīrigiem periodiem attiecībās ar Krieviju, tāpat kā Kremlis ir minēto organizāciju pretinieks. Turklāt, pateicoties pastiprinātai militārajai integrācijai un Savienības valstu programmu atsākšanai, Krievijai ir potenciāls lielākai ietekmei Austrumeiropas reģionā, un Krievijas armijas klātbūtne Baltkrievijas teritorijā ir stratēģiski svarīga konfrontācijas ar NATO gadījumā, kā arī spiedienam uz Ukrainu, kas tika īstenots pilna mēroga iebrukuma veidā 2022. gada februārī. Pār vēl vienu faktoru ir kļuvis fenomens, ka Aleksandra Lukašenko gāšanas iespēja ielu protestu rezultātā varēja nodrošināt krieviem stimulu atkārtot līdzīgu scenāriju Krievijā un apdraudēt paša Vladimira Putina (Владимир Путин) reputāciju.

The topic of this bachelor's thesis is "Factors shaping Russia's military support to the Belarusian regime in the period from August 2020 to February 2022". The aim of the thesis is to analyze the factors forming Russia's military support to the Belarusian regime in the period from August 2020 to February 2022. It is hypothesized that Russia is militarily supporting the Belarusian regime in order to keep it in its sphere of influence. The problems of this thesis are researched on the basis of the main principles of the theory of neoclassical realism in international relations, which is based on explaining the foreign policy of the country, taking into account the domestic political processes and interests taking place in it. The theory pays special attention to the nature of the international system, that is, the political environment in which countries interact. In the context of this bachelor's thesis, the author adapts neoclassical realism to Russia's response to the crisis in Belarus after the presidential election in 2020 and the Kremlin's following actions, based on the military factor and taking into account Russia's strategic interests. The second chapter of the thesis is devoted to the dynamics of relations between Russia and Belarus and the main challenges that the countries have faced after the collapse of the USSR. The third chapter analyzes the specific factors that influenced Russia's position and decision to support Alexander Lukashenko's regime during the protests and to strengthen military integration within the Union State, which was resumed by the two countries after a long hiatus. In order to achieve the above, the thesis uses a qualitative method, which is the analysis of bilateral documents signed by Belarus and Russia, the analysis of Russia's national security strategy and military doctrine, as well as the public statements of the leaders of both countries. The thesis concludes that Russia had expressed concern about the possible rapprochement between Belarus and the European Union and NATO in case of a victory of the Belarusian opposition, while Alexander Lukashenko like Kremlin itself, regardless of different periods in relations with Russia, is an opponent of the mentioned organisations. In addition, thanks to enhanced military integration and the resumption of the Union State national programs, Russia has the potential for greater influence in the Eastern European region, and the presence of the Russian army in Belarus is strategically important in the face of NATO confrontation and pressure on Ukraine, which was implemented as a full scale invasion in February 2022. Another factor is the phenomenon that the overthrow of A. Lukashenko as a result of street protests could provide an incentive for Russians to repeat a similar scenario in Russia and doubts Vladimir Putin's reputation.