Krievijas tautiešu politika kā instruments krievu valodas lomas saglabāšanai izglītības jomā Latvijā

Abstract

Kopš Padomju savienības sabrukuma Latvijā aktuāls jautājums kļuva izglītības sistēmas izveide atbilstoši Latvijas valsts valodas politikai. Sākotnēji Latvijā tika izveidota divplūsmu izglītības sistēma, savukārt 2004. gadā Izglītības likumā tika veikti grozījumi par izglītības realizēšanu bilingvāli. 2017. gadā LR izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izteica priekšlikumu par pilnīgu pāreju uz valsts valodu kā mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, tādējādi 2018. gadā Saeima apstiprināja likumprojektu par pakāpenisku pāreju uz izglītības iegūšanu latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs, sākot ar 2018./2019. mācību gadu un noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. Grozījumi Izglītības likumā radīja satraukumu un pretestību Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū. Krievijas tautiešu politikas viens no izvirzītajiem uzdevumiem ir sniegt atbalstu un palīdzību tautiešiem cilvēktiesību un pilsoņu tiesību nodrošināšanā, tas attiecas arī uz tiesībām, izmantot krievu valodu garīgai un intelektuālai attīstībai. Tādējādi Krievijai ir jāsniedz atbalsts tautiešiem saistībā ar grozījumiem Latvijas izglītības likumā. Šī darba ietvaros tiek pētīta Krievijas tautiešu politikas izmantošana krievu valodas lomas saglabāšanai Latvijā no 2017. līdz 2021. gadam. Darba pētniecības fokusā ir izvirzītas ikgadējās Krievijas tautiešu organizāciju konferences Latvijā laika posmā no 2017. līdz 2021. gadam, kas rada vispārīgu ieskatu par Krievijas amatpersonu un institūciju nostāju un darbībām attiecībā uz valodas politiku Latvijā. Darbā ir izvirzīta hipotēze, ka Krievijas tautiešu politikas ietvaros veiktās darbības krievu valodas lomas saglabāšanai izglītības jomā Latvijā ir balstītas uz Latvijas sabiedrības šķelšanu. Darba pirmajā nodaļā tiek sniegts ieskats asās varas konceptā, kas turpmāk pētījumā tiks izmantots kā teorētiskais ietvars. Otrajā nodaļā tiek sniegts ieskats Krievijas Tautiešu politikas attīstībā, veidošanā un pamatnostādnēs. Darba trešajā nodaļā tiek sniegts ieskats Latvijas valodas politikā. Darba ceturtajā nodaļā tiek veikta dokumentu analīze par Krievijas tautiešu organizāciju ikgadējajām konferencēm Latvijā, lai veiktu secinājumus par Krievijas tautiešu politikas izpausmēm un raksturu krievu valodas lomas saglabāšanā izglītības jomā Latvijā.

Since the collapse of the Soviet Union, the issue of establishing an education system in accordance with Latvia's state language policy has become topical in Latvia. Initially, a dual-stream education system had been established in Latvia, while in 2004 amendments were made to the Education Law on the implementation of bilingual education. In 2017, the Minister of Education and Science of the Republic of Latvia Karlis Sadurskis /Kārlis Šadurski/ made a proposal for a full transition to the state language as the language of instruction in general education institutions, thus in 2018 the Saeima approved a draft law on gradual transition to the acquisition of education in the Latvian language in general education institutions to be started in school year 2021/2022 and completed by 2021/2022. Amendments to the Education Law have caused concern and resistance among members of Latvia's minorities. One of the tasks set by Russia's compatriot policy is to provide support and assistance to compatriots in ensuring human rights and rights of citizens, including the right to use the Russian language for mental and intellectual development. Thus, Russia must provide support to its compatriots in connection with the amendments to the Latvian Education Law. Within the framework of the thesis, the use of Russia`s compatriot policy to preserve the role of the Russian language in Latvia from 2017 to 2021 is studied. Research focus of the thesis is on the annual conferences of Russian compatriot organizations in Latvia in the period from 2017 to 2021, which provide a general overview of the position and activities of Russian officials and institutions regarding language policy in Latvia. The hypothesis put forward in the thesis is that the actions taken within the framework of Russia`s compatriot policy to preserve the role of the Russian language in the field of education in Latvia are based on splitting Latvian society. The first chapter provides an insight into the concept of sharp power, which will be used in the study as a theoretical framework. The second chapter provides an insight into the development, shaping and guidelines of Russia`s compatriot policy. The third chapter provides an insight into Latvian language policy. In the fourth chapter, the analysis of documents on the annual conferences of Russian compatriot organizations in Latvia is performed in order to draw conclusions about the manifestations and nature of Russia`s compatriot policy in preserving the role of the Russian language in the field of education in Latvia.