Trauksmes, depresijas un dzīves kvalitātes salīdzinājums pacientiem pēc kardioķirurgiskajām operācijām

Abstract

Nosaukums – “Trauksmes, depresijas un dzīves kvalitātes salīdzinājums pacientiem pēc kardioķirurģiskajām operācijām”. Aktualitāte – Palielināta trauksme, depresija un samazināta dzīves kvalitāte ir raksturīga problēma gados vecākiem cilvēkiem. Noskaidrot hospitālās trauksmes, depresijas un dzīves kvalitātes savstarpējo saistību kardioķirurģiskajiem pacientiem ir būtiski aprūpes un rehabilitācijas procesa kvalitatīvai nodrošināšanai. Pētījuma mērkis – izpētīt un analizēt hospitālo trauksmi, depresiju un dzīves kvalitāti kardioķirurģiskajiem pacientiem. Metodes – kvantitatīvajā neeksperimentālajā pētījumā piedalījās sievietes un vīrieši (n=60) seniori, vecumā virs 65 gadiem no Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas kardioķirurģiskās nodaļas. Dalībnieki tika uzrunāti un mērķtiecīgi aptaujāti par esošo veselības stāvokli klātienē, saņemot katra dalībnieka piekrišanu piedalīties pētījumā. Katram pacientam pirms operācijas tika novērtēta dzīves kvalitāte, pielietojot dzīves kvalitātes anketu SF-36 latviešu vai krievu valodā. Noskaidrojot katra dalībnieka operācijas dienu, piektajā pēcoperācijas dienā tika novērtēta pacientu hospitālā trauksme un depresija, pielietojot klīniskajos apstākļos izraisītas trauksmes un depresijas skalu (HADS). Iegūtie dati tika apkopoti un apstrādāti ar matemātiskās statistikas apstrādes metodēm, lai pierādītu statistisko būtiskuma līmeni tika izmatota p < 0,005. Rezultāti – Pētījumā iesaistītajiem pacientiem bija raksturīgi samazināta dzīves kvalitāte pirms operācijas. Senioriem pēc kardioķirurģiskās operācijas, vairāk, kā pusei jeb 58,33% respondentiem pēc operācijas netika novērota hospitālā trauksme. Savukārt, vairāk, kā pusei dalībnieku jeb 56,67% bija novērota kāda no depresijas pakāpēm (viegla, vidēja, smaga). Pētījumā tika atklāta statistiski nozīmīgi saistība p < 0,005 trīs dzīves kvalitātes domēniem (emocionālā veselība, ķermeņa sāpes, sociālā funkcionēšana) ar hospitālo trauksmi un depresiju. Secinājumi– Pētījuma rezultāti pierāda, ka kardioķirurģiskajiem pacientiem pirmsoperācijas periodā ir samazināta dzīves kvalitāte un pēc operācijas periodā ir paaugstināta depresija. Dzīves kvalitāte pirms operācijas periodā ir saistīta ar pēcoperācijas trauksmi un depresiju. Veiktais pētījums un tā rezultāti būs praktiski izmantojami, veselības aprūpes speciālistu profesionālajai pilnveidei klīniskās universitātes slimnīcās. Atslēgas vārdi – Trauksme un depresija, kardioloģiskie pacienti, kardioķirurģiskie pacienti, kardioķirurģija, dzīves kvalitāte

Title – “Comparison of anxiety, depression and quality of life in patients after cardiac surgery”. Background – Increased anxiety, depression and reduced quality of life are common problems in the elderly. To find out the relationship between hospital anxiety, depression and quality of life in cardiac surgery patients is essential for the quality of the care and rehabilitation process. Objective – Explore and analyze hospital anxiety, depression and quality of life in cardiac surgical patients. Methods – The quantitative non-experimental study involved senior women and men (n=60) over the age of 65 from the Cardiac Surgery Department of Pauls Stradins Clinical University Hospital. Participants were addressed and purposefully interviewed about their current health status in person, receiving the consent of each participant to participate in the study. Quality of life was assessed for each patient before surgery using the quality of life questionnaire SF-36 in Latvian or Russian. Determining the day of each participant's operation, hospital anxiety and depression were assessed on the fifth postoperative day using the Clinical Anxiety and Depression Scale (HADS), determinating the day of surgery for each participant. The obtained data were collected and processed by mathematical statistics processing methods. Results – Patients in the study were typically affected by preoperative quality of life. For seniors after cardiac surgery, more than half or 58.33% of respondents did not experience hospital anxiety after surgery. On the other hand, more than half of the participants or 56.67% had some degree of depression (mild, moderate, severe). The study found a statistically significant association of p <0.005 for three quality of life domains (emotional health, body pain, social functioning) with hospital anxiety and depression. Conclusions ¬¬– The results of the study show that cardiac surgery patients have a reduced quality of life in the preoperative period and no increased anxiety in the postoperative period. Quality of life in the preoperative period is associated with postoperative depression. The conducted research and its results will be practically usable for the professional development of health care professionals in clinical university hospitals. Keywords – Anxiety and depression, cardiac patients, cardiac surgery patients, cardiac surgery, quality of life.