Fizioterapeitu pieredze saskaroties ar darbu saistītām muskuloskeletālajām sāpēm un viedoklis par iespējamiem risinājumiem šo problēmu novēršanai

Abstract

Pētījuma nosaukums: Fizioterapeitu pieredze saskaroties ar darbu saistītām muskuloskeletālajām sāpēm un viedoklis par iespējamiem risinājumiem šo problēmu novēršanai. Aktualitāte: Pētījumu rezultāti liecina, ka fizioterapeitiem ir augsts risks saskarties ar darba saistītām muskuloskeletālām sāpēm. Šīs sāpes būtiski ietekmē fizioterapeita darba kvalitāti un apjomu, kā rezultātā pacientiem var netikt sniegta pienācīga veselības aprūpe. Nākotnē nepieciešamība pēc rehabilitācijas tikai augs, tādēļ ir svarīgi jau laicīgi izprast un novērst fizioterapeitu muskuloskeletālo sāpju riska faktorus. Mērķis: Noskaidrot fizioterapeitu pieredzi saskaroties ar darbu saistītām muskuloskeletālajām sāpēm un viņu viedokli par iespējamiem risinājumiem šo problēmu novēršanai. Pētījuma dizains: Kvalitatīvs pētījums Pētījuma metodes: dalībnieki- 4 Liepājas Reģionālas slimnīcas fizioterapeiti. Dalībnieku atlase tika veikta pēc iekļaušanas kritērijiem un brīvprātības principa, un dalībnieki tika intervēti līdz datu piesātinājumam. Instrumenti- daļēji strukturēta intervija ar atvērta tipa jautājumiem. Intervijas ierakstu transkripti tika analizēti ar jaukto pieeju. Rezultāti: Liepājas Reģionālās slimnīcas fizioterapeiti galvenokārt saskaras ar augšējo ekstremitāšu sāpēm. Kā galvenos muskuloskeletālo sāpju cēloņus fizioterapeiti izteica psihosociālos un organizatoriskos faktorus. Šo sāpju dēļ tika ietekmētas viņu darbu aktivitātes un kā ārstēšanu fizioterapeiti galvenokārt izvēlējās atpūtu un vingrošanu. Preventīvi fizioterapeiti ieteica individuālus, ergonomiskus, organizatoriskus un psihosociālus pasākumus, un uzlabojumus saistībā ar izglītību. Secinājumi: Liepājas Reģionālajā slimnīcā fizioterapeiti biežāk saskaras ar augšējo ekstremitāšu DSMSS (darba saistītas muskuloskeletālās sāpes), kam seko muguras un apakšējo ekstremitāšu sāpes. Pēc viņu domām DSMSS rodas galvenokārt dēļ laika trūkuma un darba organizācijas problēmām, kuru rezultātā, lai taupītu laiku, viņi neievēro darba ergonomiku un nespēj sevi uzturēt fiziskā formā. Saskaroties ar DSMSS fizioterapeiti modificē ārstēšanas tehnikas, samazina slodzi un šīs sāpes ārstē ar atpūtu un ārstniecisko vingrošanu. Kā galvenos preventīvos pasākumus Liepājas Reģionālās slimnīcas fizioterapeiti iesaka vingrošanu, pēc iespējas pielāgot darba vidi, uzlabot darba organizāciju ar iespēju izvēlēties aprūpējamo pacientu grupas un mazāku darba noslodzi, un izglītībā nepieciešami uzlabojumi saistībā ar praktiskajām nodarbībām studiju laikā un ar papildus kursiem pēc sertifikācijas iegūšanas.

Research title: The experience of physiotherapists in dealing with work-related musculoskeletal pain and their opinion on possible solutions to these problems. Background: Studies show that physiotherapists are at high risk for work-related musculoskeletal pain. This pain has a significant impact on the quality and extent of the physiotherapist's work, which may result in patients not receiving adequate health care. In the future The need for rehabilitation will only increase, so it is important to understand and prevent the risk factors of physiotherapists musculoskeletal pain. Aim of the study: Find out the experience of physiotherapists in dealing with work-related musculoskeletal pain and their opinion on possible solutions to these problems. Study design: Qualitative research Methods: participants - 4 physiotherapists of Liepāja Regional Hospital. Participants were selected on the basis of inclusion criteria and on a voluntary basis, and participants were interviewed until data saturation. Tools - semi-structured interview with open-ended questions. Transcripts of interview recordings were analyzed with a mixed approach. Results: Physiotherapists at Liepāja Regional Hospital mainly experience upper extremity pain. Physiotherapists identified psychosocial and organizational factors as the main causes of musculoskeletal pain. Because of this pain, their work activities were affected, and physiotherapists mainly chose rest and exercise as treatments. Preventive physiotherapists recommended individual, ergonomic, organizational and psychosocial measures and improvements in education. Conclusions: At Liepāja Regional Hospital, physiotherapists are more likely to experience WRMSD (work related musculoskeletal disorder) of the upper extremities, followed by back and lower extremity pain. In their view, WRMSD is mainly due to a lack of time and work organization problems, which mean that they disregard ergonomics and are unable to keep fit. When faced with WRMSD, physiotherapists modify treatment techniques, reduce workload, and treat this pain with rest and therapeutic exercise. As the main preventive measures, physiotherapists of Liepāja Regional Hospital recommend exercising, adapting the work environment as much as possible, improving work organization with the possibility to choose patients groups to work with and less workload, and improving education during studies and additional courses after certification. Key words: Musculoskeletal pain, work-related musculoskeletal pain, physiotherapy, risk factors for work-related musculoskeletal pain and/ or prevention