Latvijas un Lietuvas prezidentu līderība Covid-19 otrā krīzes viļņa laikā

Abstract

Jebkurās krīzes situācijās tieši politikas veidotāji un vēlētās amatpersonas ir tie, pie kuriem cilvēki vēršas galvenokārt, lai meklētu plānu un rezultātus krīzes atrisināšanai. Īpaši citādāka situācija nebija Covid-19 pandēmijas pirmā un otrā slimības viļņa izplatības laikā, kad tieši politiķiem un valstu vadītājiem nācās uzņemties galveno atbildību krīzes situācijas risināšanā. Arī Latvija un Lietuva šajā ziņā nebija izņēmums, un to prezidenti, kā valstu augstākās amatpersonas, iesaistījās krīzes situācijas risināšanā. Atšķīrās tikai šo prezidentu aktivitāšu daudzums un veids, kas skaidri norādīja uz padziļinātākas izpētes nepieciešamību. Bakalaura darba “Latvijas un Lietuvas prezidentu līderība Covid-19 otrā krīzes viļņa laikā” mērķis ir aplūkot Latvijas un Lietuvas prezidentu personīgo līderības lomu Covid 19 otrā krīzes viļņa risināšanā, analizējot prezidentu publiskos izteikumus, aktivitātes un darbības. Teorētiskajā ietvarā uzmanība tika vērsta uz plašu līderības jēdziena izklāstu. Aplūkojot līderību ne tikai no vēstures un mūsdienu prakses, bet sīkāk izpētot arī svarīgākās līderu veidojošās īpašības, nozīmīgākos līderības stilus un pašu līderu lomu krīžu situāciju risināšanā. Darba izklāsta daļā tika veikts Latvijas un Lietuvas prezidentu darbību atspoguļojums šīs pandēmijas viļņa izplatības ietvaros, sākot no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada aprīlim. Turpretim darba analīzes nodaļā uzmanība tika vērsta uz diviem svarīgiem lielumiem. Pirmkārt, tika apkopots Latvijas un Lietuvas prezidentu juridiskais tiesību rāmis attiecībā par to iespējām iesaistīties krīzes situāciju risināšanā. Kā arī, otrkārt, tika veikta prezidentu aktivitāšu analīze, balstoties uz līderības, tiesību un pienākumu kritērijiem. Pamatojoties uz darbā izvērsto situācijas analīzi, galvenokārt, var secināt, ka Lietuvas prezidents Covid-19 otrā krīzes viļņa laikā bija daudz aktīvāks nekā Latvijas prezidents, turklāt Lietuvas prezidenta aktivitātēs neizkristalizējās nekas tāds, ko nebūtu varējis paveikt arī Latvijas prezidents, ņemot vērā atšķirīgos pienākumu un tiesību rāmjus. Tieši personīgā prezidentu līderība bija tas elements, kas noteica un būtiski ietekmēja aktivitāšu, un komunikāciju veidus, to daudzumus. Līdz ar to darbā izvirzītā hipotēze “Latvijas un Lietuvas prezidentu līderības lomas Covid-19 otrā krīzes viļņa risināšanā neatbilda līderības pamatprincipiem”, balstoties uz izklāstītajiem secinājumiem, tika daļēji apstiprināta. Bakalaura darbs sastāv no 57 lapām, iekļaujot 9 attēlus. Pievienots 1 pielikums, līdz ar to, pētījuma apjoms ir 67 lapas.

In any crisis, it is policy-makers and elected officials to who people turn to for plans and results for crisis resolving. The situation was not particularly different during the first and second wave of the Covid-19 pandemic, when politicians and leaders of nations had to take the main responsibility for dealing with the crisis. Latvia and Lithuania were not exceptions, their presidents and highest officials were involved in solving of the crisis. Differed only the type of activities and their amount of these presidents, which clearly indicated the need for in-depth research. Bachelor thesis’ ‘The leadership of the Latvian and Lithuanian presidents during the second wave of the Covid-19 pandemic’ aim is to look at the Latvian and Lithuanian presidents’ role in Covid-19 crisis solving, analyzing the presidents’ public statements, activities and actions. In the theoretic framework attention was aimed to a broad outline of the concept of leadership. Looking at leadership not only from historical and modern practices, but also taking a closer look at the key leadership qualities, the most important leadership styles and the leaders’ role for crisis solving. In the recital part of the work, the activities of the presidents of Latvia and Lithuania within the framework of the spread of this pandemic wave starting from October 2020 to April 2021. In contrast, the analysis section of the work is aimed at two important variables. Firstly, the legal framework of the presidents of Latvia and Lithuania was summarized regarding the possibilities of taking part in crisis solving. Secondly, analysis of the presidents’ activities was carried out, based on leadership, rights and duty criteria. Based on extensive situation analysis, the main conclusion is that the Lithuanian president was much more active during the second Covid-19 wave than the Latvian president, in addition the Lithuanian president’s activities weren’t anything which couldn’t be done by the Latvian president, keeping in mind the different responsibility and rights frameworks. The personal leadership of presidents was the element, which dictated and drastically affected the activities and communication types, their magnitude. Therefore, the proposed hypothesis ‘The Latvian and Lithuanian presidents’ leadership roles while solving the second Covid-19 wave crisis was not up to part with basic principles of leadership‘ based on the set-out conclusions, was partially confirmed. Bachelor’s thesis consists of 57 pages, including 9 pictures. 1 attachment added therefore research consists of 67 pages in total.