Title: Krievijas veiktā Baltijas valstu drošībošana COVID-19 pandēmijas laikā (2020-2021) 
Other Titles: Russia’s securitization of Baltic states during the Covid-19 pandemic (2020-2021)
Authors: Māris Andžāns
Diana Kononeca
Eiropas studiju fakultāte
Faculty of European Studies
Keywords: Krievija;Baltijas valstis;drošībošana;drauds;Covid-19.;Russia;Baltic states;securitization;threat;Covid-19.
Issue Date: 2022
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Bakalaura darba nosaukums ir “Krievijas veiktā Baltijas valstu drošībošana Covid-19 pandēmijas laikā (2020-2021)”. “Krievijas jautājums” vienmēr ir bijis viena no aktuālākajām tēmām Baltijas valstu politikas dienaskārtībā. Pēdējo gadu laikā Baltijas valstis uzskata Krieviju par agresoru, kurš negatīvi ietekmē to nacionālo drošību un starptautisko mieru. Bakalaura darbs ir 2021. gadā aizstāvētāja kursa darba turpinājums, kurā tiek izpētīta Krievijas attieksme pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, un vai tās tiek uzskatītas par Krievijas nacionālajiem drošības draudiem. Jautājums kļuva aktuālāks 2020. gada martā, kad pasaule sastapās ar 2019-nCoV” jeb “Covid-19” vīrusu. Pandēmija ne tikai krietni ietekmēja sabiedrības ikdienas dzīvi un veselību, bet arī kļuva par jauno starptautisko drošības draudu, veicinot izmaiņas starpvalstu politikā un pārējās svarīgākajās jomās. Tieši tāpēc bakalaura darba ietvaros tiek pētīts, vai un kā Covid-19 ietekmēja Krievijas Baltijas valstu drošībošanu. Bakalaura darbā tiek aplūkota šāda hipotēze: Krievija Covid-19 pandēmijas laikā paplašināja Baltijas valstu drošībošanas jautājumu loku, lai novērstu uzmanību no pandēmijas radītajām problēmām pašā Krievijā. Bakalaura darbs satur četras galvenās nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek aplūkota drošībošanas teorija. Otrajā nodaļā tiek analizēti politiski-militārie, politiski-sabiedriskie un politiski-ekonomiskie faktori, kuri gan pagātnē, gan tagadnē ietekmē Krievijas attiecības ar Baltijas valstīm. Trešajā nodaļā ir izpētīts, kā Krievija drošīboja Baltijas valstis pirms Covid-19 pandēmijas. Ceturtajā nodaļā tiek analizēta Covid-19 ietekme uz Krievijas veikto Baltijas valstu drošībošanu. Bakalaura darba ietvaros tika secināts, ka Covid-19 paplašināja Krievijas veikto Baltijas valstu drošībošanas loku. Visvairāk tas ir saskatāms politiski-sabiedriskajā sektorā: Krievija uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir rusofobiskā nostāja pret jebko “krievisko”, tajā skaitā pret Krievijas piedāvāto “palīdzību” cīņā ar globālo drošības draudu- Covid-19 vīrusu. Pandēmijas laikā Krievija turpināja drošībot Baltijas valstis kā NATO dalībvalstis, ES anti-Krievijas sankciju politikas atbalstītājus, ka “rusofobijas līderus” Eiropā un propagandas izplatītājus. Ir jāatzīmē, ka Krievija drošīboja Latviju, Lietuvu un Igauniju kopā kā “Baltijas valstis”, bieži vien izmantojot vispārinošo valodu.
The title of the Bachelor's Thesis is “Russia's securitization of the Baltic states during the Covid-19 pandemic (2020-2021)”. The "Russia issue" has always been one of the most pressing issues on the political agenda of the Baltic states. In recent years, the Baltic states see Russia as an aggressor, which negatively affects their national security and international peace. The Bachelor's Thesis is a continuation of the course work of 2021, which examines Russia's attitude towards Latvia, Lithuania and Estonia, and whether they are considered Russian national security threats. The issue became more actual in March 2020 when the world faced 2019-nCoV or Covid-19. The pandemic did not only have a significant impact on the day-to-day life and health of society, but also became a new threat to international security by encouraging changes in international policy and other key areas. That is why the Bachelor's Thesis examines whether and how Covid-19 affected Russia’s securitization of the Baltic States. The Bachelor's Thesis hypothesis: Russia, during the Covid-19 pandemic, expanded the range of Baltic States' security issues to distract attention from the internal problems in Russia caused by the pandemic. The bachelor's Thesis contains four main sections. The first chapter looks at the theory of securitization. The second chapter analyses political-military, political-societal and political-economic factors which, both in the past and present, affect Russia's relations with the Baltic States. The third chapter examines how Russia securitized the Baltic States before the Covid-19 pandemic. The fourth chapter analyses the impact of Covid-19 on the securitization of the Baltic States. Within this work, it was concluded that Covid-19 extended Russia’s securitization range of the Baltic States. It is most evident in the political-societal sector: Russia considers that the Baltic States have a Russophobic stance against anything “Russian”, including Russia's “aid” in the fight against the global security threat - Covid-19 virus. During the pandemic, Russia continued securitization of Baltic States as NATO allies, EU anti-Russian sanctioning policy supporters, “Russophobia leaders” in Europe and propaganda distributors. It should be noted that Russia has securitized Latvia, Lithuania and Estonia together as “Baltic States”, often using the language of generalizations.
Description: Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas
International Relations - European Studies
Socioloģija, politoloģija un antropoloģija
Sociology, Politics and Anthropology
Appears in Collections:Bakalaura darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.