Reliģijas loma Krievijas Federācijas ārpolitikā: Krimas aneksijas un Sīrijas pilsoņu kara gadījumu izpēte

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Reliģijas loma Krievijas Federācijas ārpolitikā: Krimas aneksijas un Sīrijas pilsoņu kara gadījumu izpēte”. Krievijas Federācija (turpmāk Krievija) ir reliģiski daudzveidīga valsts, kur nereti tas var tikt izmantots kā skaidrojums, pamatojums vai attaisnojums valsts ārpolitiskai darbībai. Līdz ar to, atkarībā no valsts ārpolitiskās darbības, Krievija ir spējīga pielietot šai darbībai piemērotāko valsts reliģisko iezīmi, lai uzsvērtu uz abu pušu radniecīgo vērtību esamību, kas palīdzētu veicināt diplomātiskās attiecības vai palielināt valsts ietekmes zonu. Vienlaicīgi, tas nozīmē, ka valsts īstie nodomi var tikt sagrozīti. Līdz ar to ir svarīgi izpētīt kā reliģija tiek izmantota, lai skaidrotu Krievijas ārpolitiskās darbības, kas sniegs ieguldījumu turpmākai Krievijas ārpolitikas analīzei. Pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka reliģija Krievijas Federācijas ārpolitikā kalpo kā rīcības pilnvaru sniedzošs faktors. Lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi, darbā, izmantojot Krievijas prezidenta oficiālo vietni, tika analizēti V. Putina izteikumi. Analīzes pamatā tika izmantoti divi gadījumi: 2014.gada Krimas aneksija, kā arī Krievijas iesaiste Sīrijas pilsoņu karā no 2015.gada. Krimas aneksijas gadījuma izpētē runas tika analizētas no 2014.gada 18.marta līdz 2021.gada 18.martam. Savukārt, otra gadījuma izpētes analīze no 2015.gada 29. septembra līdz 2019.gada 30.oktobrim. Pirmajā darba nodaļā tika aprakstīts kā konstruktīvisma perspektīvā runas akts konstruē realitāti, t.s. starptautisko sistēmu. Otrajā nodaļā tika sniegts ieskats par reliģijas lomu Krievijas politikā, apskatot to arī no vēsturiskās prizmas. Savukārt, trešajā nodaļā, aplūkojot konkrētos gadījumus, tika analizētas V. Putina runas, lai noskaidrotu kā reliģija tika izmantota Krievijas ārpolitikā. Darbā, pēc V. Putina analīzes, tika secināts, ka reliģija Krievijas ārpolitikā kalpo kā rīcības pilnvaru sniedzošs faktors. 2014.gada Krimas aneksijas gadījuma analīzē tika konstatēts, ka, vēloties attaisnot 2014.gada Krimas aneksiju, Krievija veido ideju, ka tā vēlas apvienot Krimas un Krievijas reliģijas pārstāvjus, pamatojoties uz ukraiņu un krievu reliģisko vienotību un nedalāmību. Savukārt, gadījuma analīzē par Krievijas iesaisti Sīrijas pilsoņu karā no 2015.gada, pozicionējot sevi kā multikulturālu valsti, Krievija Sīrijā saskatīja pret reliģiju vērstus draudus, ko radīja teroristu uzbrukumi dažādu reliģisko pārstāvju un to tempļu virzienā. Šis arguments tiek izmantots, lai pamatotu Krievijas iesaistes nepieciešamību Sīrijas pilsoņu karā no 2015.gada. Rezultātā Krievija projicē sevi kā pasaules reliģiju sargātāju, ko tā izmanto, lai piešķirtu sev pilnvaras iesaistīties citu valstu politiskajās norisēs.

The title of the bachelor’s thesis is “Role of Religion in Russia’s Foreign Policy: the Cases of Annexation of Crimea and Syrian Civil War”. Russia is a religiously diverse country where it can often be used as an explanation, substantiate, or justification for foreign political activity. Consequently, depending on the foreign policy activities of the country, Russia can apply the most appropriate religious feature of the country to this action to highlight the existence of related values of both sides, which would help to promote diplomatic relations or to increase the country's influence area. At the same time, the country's real intentions can be distorted. Consequently, it is important to explore how religion is used to explain Russia's foreign policy activities, which will contribute to further analysis of Russia's foreign policy. The study hypothesised - religion in Russian foreign policy serves as power providing factor. To examine hypothesis, Putin’s speeches were analysed, by using the official website of the Russian president. The analysis was based on two case studies: the annexation of Crimea in 2014 and the Russian involvement in Syrian civil war from 2015. In the case study - annexation of Crimea in 2014 - speeches were analysed from 18th of march, 2014 until 18th of march, 2021, but the second case study - from 29th of September 2015 until 30th of October 2019. The first chapter described speech’s ability to construct the reality, incl. international system. The second chapter provided an insight of the role of religion in the Russian politics. However, in the third chapter, the analysis of Putin’s speeches was conducted, which was done to discover how religion is being used in the Russian foreign policy. After the analysis of V. Putin’s speeches, the study conducted that religion in Russian foreign policy does serve as power providing factor. The analysis of the case of the 2014 annexation of Crimea found that, in its desire to justify the 2014 annexation of Crimea, Russia is shaping the idea that it wants to unite representatives of the Crimean and Russian religions, based on the religious unity and indivisibility of Ukrainians and Russians. In the analysis of Russia's involvement in the Syrian civil war from 2015, by positioning itself as a multicultural country, Russia in Syria saw anti-religion threats posed by terrorist attacks in the direction of various religious representatives and their temples. This argument is used to justify the need for Russian involvement in the Syrian civil war from 2015. As a result, Russia projects itself as the guardian of the world's religions, which it uses to give itself the power to engage in the political procedures of other countries.