Miega kvalitāte un fizisko aktivitāšu līmenis sievietēm basketbolistēm

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: “Miega kvalitāte un fizisko aktivitāšu līmenis sievietēm basketbolistēm”. Autore: Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes studiju programmas “Fizioterapija” studente Dinija Sanda Pāvelsone. Aktualitāte: pētījumi liecina, ka palielinoties fizisko aktivitāšu līmenim, uzlabojas miega kvalitāte, taču augsta līmeņa sportistiem neatkarīgi no fizisko aktivitāšu līmeņa, miega kvalitāte ir zemāka kā pārējai populācijai. Pastāv neliels pētījumu skaits, kuros pētīta šī saistība, un nav viennozīmīgu pierādījumu, vai un kā fizisko aktivitāšu līmenis ietekmē miega kvalitāti sportistēm. Pētījuma mērķis: izpētīt fizisko aktivitāšu līmeņa, miega kvalitātes rādītājus basketbolistēm. Pētījuma dizains: kvantitatīvs, neeksperimentāls šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: pētījumā piedalījās 60 sievietes (18 līdz 35 gadi), 29 basketbolistes, 31 nepiedalās organizētās sporta aktivitātēs. Tika izmantots Pitsburgas miega kvalitātes indekss (PSQI) un Starptautiskā anketa par fizisko aktivitāti – īsā versija (IPAQ). Papildus pētījuma grupai tika uzdoti atvērta tipa jautājumi par treniņu un spēļu procesu. Pētījuma rezultāti: basketbolistēm ir augsts fizisko aktivitāšu līmenis, bet sievietēm, kuras nepiedalās organizētos treniņos lielākoties mērens, pastāvot statistiski nozīmīgai atšķirībai starp grupām. Sportistēm nedēļā ir vismaz trīs 90 minūšu basketbola treniņi, divi spēka treniņi, trīs sacensību spēles. Pastāv statistiski nozīmīga atšķirība tikai augstas intensitātes aktivitāšu veikšanas ilgumā starp grupām. Miega novērtējums abās grupās nozīmīgi neatšķiras, lielākoties tā kvalitāte tiek vērtēta kā diezgan laba. Sportistes vidēji guļ astoņas stundas, bet organizētās sporta aktivitātēs neiesaistītās dalībnieces sešas stundas. Korelācija starp miega kvalitāti un fizisko aktivitāšu līmeni ir vāja, statistiski nenozīmīga. Secinājumi: basketbolistu fizisko aktivitāšu līmenis ir augsts, ievērojami pārsniedzot PVO rekomendācijas, jo sportistes piedalās treniņos, sacensībās vismaz desmit stundas nedēļā un visbiežāk veic augstas intensitātes aktivitātes. Sportistēm pietiek ar vispārējās rekomendācijās norādīto miega stundu skaitu, lai saglabātu pietiekami augstu miega kvalitāti un justos možas ikdienā. Netika novērota saistība starp fizisko aktivitāšu līmeni un miega kvalitāti, lielāks aktivitāšu līmenis basketbolistēm nerada statistiski ticamas miega kvalitātes izmaiņas salīdzinot ar kontroles grupu. Pēc dalībnieču domām, faktori, kas ietekmē miega kvalitāti, ir līdzīgi abās grupās, un trešā daļa tos saista ar basketbolu.

Title: “Sleep quality and physical activity among women basketball players”. Author: Dinija Sanda Pāvelsone, a student of the study program “Physiotherapy” of the Faculty of Rehabilitation of Riga Stradiņš University. Topicality: studies have shown that increasing levels of physical activity improve sleep quality, for elite athletes, regardless of the level of physical activity, sleep quality is lower than for the rest of the population. There is a small number of studies examining this relationship and there is no clear evidence whether and how levels of physical activity affect the quality of sleep for athletes. Aim of the study: to study physical activity levels, sleep quality characteristics for basketball players. Design: quantitative, non-experimental cross-section study. Methods: 60 women participated (18 to 35 years), 29 basketball players, 31 were not engaged in an organized sports activity. Pittsburgh Sleep Quality Index (PSQI) and International Questionnaire on Physical Activity - Short Version (IPAQ) were used. In addition to the study group, open-type questions were asked about the training and competition process. Results of the study: the level of physical activity of basketball players is high, significantly above the WHO's recommendations, as athletes participate in training, competitions at least ten hours a week and perform high-intensity activities most frequently. Athletes have at least three 90-minute basketball, two strength trainings, three competition games per week. There is a statistically significant difference only in the duration of high-intensity activities between groups. Sleep assessment does not differ significantly between both groups, mostly it is quite good. Athletes sleep for an average of eight hours while non-participating in organized sports activities sleep six hours. The correlation between the quality of sleep and the level of physical activity is weak, statistically insignificant. Conclusions: basketball players regularly perform both aerobic activities and strength training and exceed the WHO recommendations, participating in training and competitions for at least ten hours a week and performing high-intensity activities most frequently. For athletes, the number of sleep hours indicated in the general recommendations is sufficient to maintain a sufficiently high quality of sleep and to be alert every day. No relationship was observed between the level of physical activity and the quality of sleep, a higher level of activity for basketball players does not lead to statistically significant changes in sleep quality compared to the control group. According to the participants, the factors affecting the quality of sleep are similar in both groups, and a third associate them with basketball.