Mentālās veselības aprūpes pieejamība pandēmijas apstākļos: valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un privātā sektora sociālā medija Facebook satura analīze.

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir "Mentālās veselības aprūpes pieejamība pandēmijas apstākļos: valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un privātā sektora sociālā medija Facebook satura analīze". Temats tika izvēlēts, jo, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā trauksmes un depresijas izplatība pasaulē pieauga par 25%. Tādi apstākļi kā nedrošība par nodarbinātību, ienākumu neprognozējamība, izdegšana darbā, fizisko aktivitāšu samazināšanās un samazinātas socializācijas iespējas veicina pieprasījumu pēc mentālās veselības aprūpes. Šī darba mērķis ir, izmantojot kvantitatīvo satura analīzi, salīdzināt valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas un privāti praktizējošu speciālistu sociālā medija Facebook veiktos ierakstus, kuros ir uzrunāta auditorija par mentālās veselības aprūpes iespējām Covid-19 pandēmijas laikā. Facebook vietne tika stratēģiski izvēlēta, jo pēc NapoleonCat datiem šis sociālais medijs Latvijā tiek izmantots visbiežāk. 2021. gada nogalē Facebook lietotāju skaits sasniedza aptuveni 1,24 miljonus, kas ir apmēram 66,9% no visiem valsts iedzīvotājiem. Darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas. Teorētiskajā daļā ir trīs nodaļas, kur tika aplūkota un izvērtēta veselības komunikācijas definīcija un stratēģijas. Tika apzināta jauno mediju, masu mediju un sabiedrisko attiecību loma veselības komunikācijā, kā arī aplūkoti pētījumi par katra sektora komunikāciju Facebook vietnē. Darba otrā daļa ir empīriskā daļa, kurā ir aplūkota pētījuma aktualitāte, aprakstīti atlasītie Facebook profili un aprakstīta metodika. Par galveno pētījuma metodi tika izvēlēta kvantitatīvā satura analīze, ar kuras palīdzību tika analizēti 190 raksti dažādos sektoros. Tika aplūkots katra sektora komunikācijas veids, kā arī noteiktas galvenās atšķirības. Šī pētījuma konceptuālā pieeja balstās Renātas Skjavo (Renata Schiavo) grāmatā "Health communication – From theory to practice" (2013), Ričarda Tomasa (Richard K. Thomas) grāmatā "Health Communication" (2006), kā arī Klausa Kripendorfa (Klaus Krippendorff) grāmatā "Content analysis: an introduction to its methodology" (2004). Izstrādātā bakalaura darba apjoms ir 69 lapaspuses. Pievienoti 3 pielikumi ar pētījuma mainīgajiem, kategorijām un to apzīmējumiem, kā arī rezultātu grafiskajiem attēlojumiem un apliecinājumu par godīgu darba izstrādi.

The title of the bachelor's thesis is "Access to mental health care during pandemic: Analysis of Facebook content by public authorities, NGOs and the private sector". The topic was chosen because, according to the World Health Organization, the global prevalence of anxiety and depression increased by 25% in the first year of the Covid-19 pandemic. Conditions such as job insecurity, unpredictable incomes, burnout, less physical activity and less opportunities for socialization will only increase the demand for mental health care. The aim of this work is to compare the entries made by public institutions, non-governmental organizations and private practitioners on social media Facebook using quantitative content analysis addressing the audience on mental health care during the Covid-19 pandemic. Facebook was strategically chosen because, according to NapoleonCat data, this social media is used most often in Latvia. At the end of 2021, the number of Facebook users reached about 1.24 million, which is approximately 66.9% of the country's population. The work consists of a theoretical and a empirical part. The theoretical part has three main chapters where the definition and strategies of health communication were considered and evaluated. The role of new media, mass media and public relations in health communication was identified, as well discussed research on the communication of each sector on Facebook. The second part of this work is the empirical part, which looks at the topicality of the research, describes the selected Facebook profiles and describes the methodology. Quantitative content analysis was chosen as the main research method, with the help of which 190 articles in different sectors were analyzed. The mode of communication in each sector was examined, as well as the main differences. The conceptual approach of this research rests on the works by Renata Schiavo "Health communication – From theory to practice" (2013), Richard K. Thomas book "Health Communication" (2006), and Klaus Krippendorff book "Content analysis: an introduction to its methodology" (2004). The volume of the developed bachelor's thesis is 69 pages. Attached are 3 appendices with research variables, categories and their designations, as well as graphical representation of the results and affirmation of a fairly written work.