Aklās zarnas piedēkļa adenokarcinoma: reta audzēja klīniskā nozīme

Abstract

Ievads Gadījuma aprakstā dokumentēta un analizēta metastātiski izplatītas aklās zarnas piedēkļa adenokarcinomas diagnostika un norise. Minētais audzējs ir rets; tā incidence ir tikai 1 jaunatklāts gadījums uz 1 miljonu iedzīvotāju gadā, tādēļ ir svarīgi vairot pieredzi šāda procesa atpazīšanā. Apskata mērķis ir izcelt diferenciāldiagnostiskas grūtības un risinājumus, diagnostikā saskaroties ar retu audzēju. Paciente devusi atļauju izmantot viņas slimības vēsturi šajā aprakstā. Gadījuma prezentācija. 60 gadus veca baltās rases sieviete ar primāras hipertensijas II, insulīnatkarīga 2. tipa cukura diabēta un patoloģiskas aptaukošanās (~131 kg masa; 1,65 m augums) diagnozēm vērsās pie sava ģimenes ārsta ar sūdzībām par sāpēm vēdera apakšējā labajā kvadrantā, kuras ilgstot jau apmēram nedēļu. Ģimenes ārsta praksē tika izsaukts Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests, un paciente aizvesta uz Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, kur stacionēta ķirurģijas nodaļā ar pagaidu diagnozi – periapendikulārs infiltrāts. Tika nolemts veikt konservatīvu antibakteriālu terapiju. Interpretējot magnētiskās rezonanses izmeklējuma datus, radiologs uzskatījis, ka izmaiņas vairāk atbilst iekaisīga rakstura patoloģijai. Paciente izrakstīta no slimnīcas apmierinošā veselības stāvoklī. Vēlāk paciente atkal tika stacionēta citā slimnīcā (Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā) ar līdzīgām sūdzībām. Atkārtotas datortomogrāfijas izmeklējumā ar radiologu konsīlija palīdzību konstatēta diferenciāldiagnoze starp resnās zarnas piedēkļa iekaisīgu infiltrātu ar abscedēšanos un resnās zarnas audzēju. Izvērtējot aknu radioloģisko uzbūvi, tika atklāts lokāls patoloģisks process aknās. Tika ieplānots izoperēt resnās zarnas piedēkli, vienlaicīgi paņemot aknu biopsiju, kur histoloģiski tika apstiprināta adenokarcinomas diagnoze. Izvērtējot histoloģisko atradni klīnisko un radioloģisko datu kontekstā, jādomā par audzēja primāru izcelsmi aklās zarnas piedēklī. Onkologu konsīlijā Latvijas Onkoloģijas centrā ieteica veikt ķīmijterapiju. Nobeigums Gadījuma apskats atspoguļo reta audzēja norisi, tā diagnostikas grūtības un izceļ ārstu konsīliju nepieciešamību, lai uzlabotu pacientu aprūpi un diferenciāldiagnostiku. Bez konsīlija palīdzības diagnoze tiktu noteikta vēlāk. 5 gadu dzīvildze resnās zarnas piedēkļa vēzim ir salīdzinoši augsta, bet šis gadījums bija īpaši sarežģīts dēļ pacientes polimorbiditātes.

Background The current case report presents a patient with adenocarcinoma of the appendix which has metastasised to the liver and bones. This type of cancer is considered rare, with only 1 person per 1 million diagnosed with this disease annually. The goal of the present report is to outline the difficulties and solutions in the diagnostics of a rare tumour, having a frequent condition as the differential diagnosis. The patient has agreed to use her case for this report. Case presentation A 60-year-old Caucasian female with a history of primary arterial hypertension II, insulin-dependent type 2 diabetes and morbid obesity (~131 kg weight and 1.65 m height) approached her general practitioner complaining about pain in the lower right quadrant of the abdomen for about a week. At the discretion of the general practitioner, the lady was sent to the Regional Hospital of Northern Kurzeme (“Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”) where she was admitted to the department of surgery. Within the department of surgery, a diagnosis of periappendicular inflammatory infiltrate was initially issued, and the patient received conservative antibacterial treatment. The patient was discharged in satisfactory state of health. Later, the patient was once again admitted to another hospital – Riga Eastern Clinical University Hospital (“Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”), having similar complaints. Repeated computed tomography scan was evaluated within the council of radiologists yielding a differential diagnosis between an inflammatory infiltrate with an abscess of the appendix versus an appendiceal tumour. In addition, a local pathological process within the liver was visualized. A surgery was planned to remove the appendix and to obtain a liver biopsy. The histological conclusion revealed adenocarcinoma. Considering the histological and immunohistochemical findings along with clinical and radiological data, it was evident that the appendix was primarily affected by adenocarcinoma. A council of oncologists from Latvian Centre of Oncology (“Latvijas onkoloģijas centrs”) advised chemotherapy as the best course of action. Conclusion This case represents the course of a rare tumour and underlines the necessity and value of a doctors’ council in a patients’ care and in differential diagnostics. Without the help of a council, the correct diagnosis would not be reached or would be reached later. The 5-year survival of appendicular adenocarcinoma is pretty high, but this case was especially tough due to the polymorbidity of the patient.