Pagaidu aizsardzības pret vardarbību civilprocesuāli tiesiskais regulējums un tā piemērošanas problēmas

Abstract

Bakalaura darba tēma ir Pagaidu aizsardzības pret vardarbību civilprocesuāli tiesiskais regulējums un tā piemērošanas problēmas. Darbā tiek pētīts pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesiskais pamats Latvijas Republikā, noskaidrotas iesaistīto personu tiesības un pienākumi, kā arī izpētīti tiesiskie līdzekļi, ar kuriem tiek ierobežota vardarbība. Starptautiski pazīstamais Civilprocesa likums, kurā pirms 8 gadiem ieviesa jaunu nodaļu – pagaidu aizsardzība pret vardarbību, veidoja saskaņotu mehānismu, kā vērsties pret vardarbību ģimenē vai starp personām, kuras ir vai ir bijušas tuvās savstarpējās attiecībās. Lai gan ir pagājis jau krietns laiks, tomēr esošais regulējums nav sakārtots pilnībā un ir atrodamas nepilnības, kuras autore piedāvās pilnveidot. Pētījuma mērķis: pagaidu aizsardzības pret vardarbību civilprocesuāli tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas analīze, apzināto problēmu konstatēšana un priekšlikumu izteikšana tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Sasniedzot darba mērķi, ir apkopoti pētījuma rezultāti, izdarīti secinājumi un izteikti priekšlikumi apzināto problēmu risināšanai un tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Kā viens no tiem ir veikt grozījumus Civilprocesa likuma 250.48 panta pirmajā daļā, lai neierobežotu atbildētāja tiesības uz savu īpašumu, kas noteiktas Satversmes 105.pantā, piemērojot pienākumu atstāt mājokli un aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā. Papildus tam ir nepieciešams papildināt Civilprocesa likuma 250.47 panta pirmo daļu, ieviešot tajā 9.punktu, kurš nosaka pienākumu ne tikai atbildētājam, bet arī prasītājam ierasties uz tiesas vai tiesneša noteiktu sociālo atbalsta programmu pret vardarbības un vardarbības draudu novēršanu, jo ar šādu pienākumu palīdzētu abām pusēm, gan cietušajam, gan vainīgajam, papildus tam noskaidrojot vardarbības cēloni. Darba apjoms ir 56 lappuses. Izmantotās literatūras sarakstā ir iekļauti 54 avoti.

The theme of this Bachelor’s work is Civil procedural legislation for the temporary protection against violence and its application problems. This work explores the legislation of temporary protection against violence in Republic of Latvia, determines the rights and obligations of involved persons, and investigates legal means for limitation of violence. Internationally renowned Civil Procedure Law, in which 8 years ago a new chapter – temporary protection against violence – was included, created a joint mechanism in how to act against domestic violence or between persons who are or have been in close personal relationship. Although quite a long time has passed, the existing regulation has not been fully completed yet and some deficiencies can be found, which the author of this work will offer to complete. The purpose of this study: analysis of the civil procedural legal framework for interim protection against violence and its application, identification of the problems identified and suggestions for improvement of the legal framework. In pursuing the purpose of the study, the results of research have been gathered, conclusions made and propositions expressed on how to address the identified problems and how to improve the procedural legislation. One of them is to make amendments in the first subparagraph of Civil Procedural Law Article 250.48 to not restrict the rights of the defendant to his/her property, which have been specified in Constitution, Article 105 by applying the obligation to leave his/her home and the prohibition to return and reside there. In addition to this, it is necessary to supplement the first subparagraph of Civil Procedural Law Article 250.47 by implementing in it point 9, which places an obligation for both the defendant and also the applicant to appear at the social support program against violence and the prevention of threat of violence set by court or by the judge, since such an obligation would help to both parties – to the victim and the perpetrator, additionally clarifying also the causes of violence. The amount of work is 56 pages. There are 54 sources in the list of used literature.