Depresijas simptomu attīstība pēc COVID-19 pārslimošanas.

Abstract

Koronavīrusa saslimšana 2019 (COVID – 19) pirmo reizi tika reģistrēta Ķīnā Vuhaņas pilsētā 2019. gada beigās kā atsevišķi atipiskas pneimonijas gadījumi. Kopš tā laika infekcija ir izplatījusies pa visu pasauli inficējot vairāk nekā 400`000`000 cilvēkus. Jau 2019. gadā veselības nozares speciālisti izteica iespējamību, ka COVID – 19 saslimšana varētu paaugstināt psihiatrisko saslimšanu incidenci. Citviet pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka depresijas incidence ir pieaugusi. Latvijas populācijā nav datu par depresijas un COVID – 19 infekcijas saistību. Šī darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir depresijas biežums COVID – 19 infekciju pārslimojušo cilvēku vidū un vai pastāv kādas tendences, asoociācijas, kas norādītu, kurās grupās risks attīstīt depresiju ir augstāks. Pētījuma ietvaros tika pielāgota Pacienta veselības anketa – 9 (PHQ – 9) un tika veikta anonīma anketēšana COVID – 19 infekciju pārslimojušu cilvēku populācijā. Iegūtie dati tika analizēti izmantojot IBM SPSS sistēmu, lai noskaidrotu, cik izplatīta ir depresija pēc pārslimotas COVID – 19 infekcijas vai pastāv asociācijas starp depresijas biežumu un kādu papildus faktoru (dzimumu, vecumu, pēc COVID – 19 infekcijas paliekošiem somatiskiem simptomiem). Asociācijas noteikšanai tika izmantots Fisher-Freman-Halton tests un Hī kvadrāta tests. Pētījumā tika noskaidrots, ka klīniski nozīmīgas depresijas biežumms ir 60,4%. Tāpat tika noskaidrots, ka sieviešu populācijā depresijas incidence bija augstāka (70,1%) salīdzinot ar vīriešu populāciju (41,6%). Tika atrasta statistiski nozīmīga asociācija starp depresijas smaguma pakāpi un pacienta dzimumu (Fisher-Freman-Halton tests (5, N=106)14,432, p=0,005). Pacientiem, kuriem pēc COVID – 19 infekcijas pārslimošanas bija kādi paliekoši somatiski simptomi depresijas bija novērojama 78,0%, papildus tika atrasta statistiski nozīmīga asociācija starp depresijas smaguma pakāpi un paliekošiem somatiskiem traucējumiem (Fisher-Freman-Halton tests (5, N=106) 15,924, p=0,002). Pētījumā netika pierādīta statistiski nozīmīga saistība ar starp depresiju un pacienta vecumu. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka depresijas incidence pēc COVID – 19 infekcijas pārslimošanas ir augsta un primāras aprūpes līmenī šai saslimšanai būtu jāpievērš uzmanība, kaut arī pacients aktīvi nesūdzas par depresijas simptomiem

Coronavirus 2019 (COVID - 19) was first reported in Wuhan, China at the end of 2019 as isolated cases of atypical pneumonia. Since then, the infection has spread worldwide, infecting more than 400,000 people. As early as 2019, health professionals expressed the possibility that COVID - 19 could increase the incidence of psychiatric illnesses. Studies elsewhere in the world show that the incidence of depression has increased. There are no data in the Latvian population on the association between depression and COVID-19 infection. The aim of this study was to determine the incidence of depression in people with COVID - 19 infection and whether there are any trends in which groups are at higher risk of developing depression. The Patient Health Questionnaire - 9 (PHQ - 9) was adapted in the study and an anonymous questionnaire was conducted in the population of people with COVID - 19 infection. The data were analyzed using the IBM SPSS system to determine the incidence of depression following COVID-19 infection and the association between depression frequency and additional factors (gender, age, persistent somatic symptoms of COVID-19 infection). Fisher-Freman-Halton test and Chi-square test were used to determine association. The study found that the incidence of clinically significant depression was 60.4%. It was also found that the incidence of depression was higher in the female population (70.1%) compared to the male population (41.6%). A statistically significant association was found between the severity of depression and the patient's gender (Fisher-Freman-Halton test (5, N = 106) 14.432, p = 0.005). In patients who developed residual somatic symptoms after COVID-19 infection the incidence of depression was 78.0%, an additional statistically significant association was found between the severity of depression and persistent somatic disorders (Fisher-Freman-Halton test (5, N = 106)). 15.924, p = 0.002). The study did not show a statistically significant association between depression and patient age. Data from the study suggest that the incidence of depression following COVID-19 infection is high and should be addressed at the primary care level, although the patient does not actively complain of depressive symptoms.