Fizisko aktivitāšu atsākšana pēc COVID-19 vīrusa saslimšanas

Abstract

Bakalaura darba “Fizisko aktivitāšu atsākšana pēc COVID-19 vīrusa saslimšanas” mērķis bija izpētīt vai un kā ir mainījusies respondentu fiziskā sagatavotība pēc COVID-19 vīrusa saslimšanas, salīdzinot ar fizisko sagatavotību pirms saslimšanas ar COVID-19. COVID-19 ir ļoti lipīgs un potenciāli letāls vīruss, kas tiek pārraidīts, galvenokārt, ar aerosola veida pilieniem pa gaisu, kas prasa ciešu cilvēku kontaktēšanos. Tā kā ilgu laiku cilvēku kontaktēšanās bija liegta vai ierobežota, ilgstoši tika slēgti sporta klubi, aizliegti sporta treniņi un dažādas fiziskās aktivitātes gan iekštelpās, gan arī ārpus telpām. Cilvēki kļuva mazkustīgi un to fiziskās aktivitātes samazinājās. Pētījuma gaitā tika izpētīts, vai un kāda ir bijusi COVID 19 vīrusa ietekme uz fizisko sagatavotību, izpētīti, kādi ir bijuši fiziskie un psiholoģiskie ierobežojumi, atgriežoties pie fiziskajām aktivitātēm pēc saslimšanas ar COVID-19 vīrusu, kā arī noskaidrota fiziskās sagatavotības rezultātu dinamika pēc saslimšanas ar COVID-19 vīrusu. Pētījuma hipotēze: pēc COVID-19 saslimšanas iespējams saglabāt un paaugstināt savu fizisko sagatavotību. Pētījuma metode – kvantitatīvs pētījums, kurā tiek veikta respondentu anketēšana. Tika izveidota anketa, kuras pamatā izmantota starptautiskā IPAQ aptaujas anketa. Dati tika apkopoti, analizēti un veidoti secinājumi par iegūtajiem rezultātiem. Tas ir teorētisks pētījums, tādēļ fiziski dalībnieki tajā nepiedalījās. Pētījuma galvenie rezultāti: saslimšana ar COVID-19 vīrusu ir ietekmējusi fizisko sagatavotību, lielākajai daļai respondentu to pasliktinot, taču ir tādi, kuri pēc saslimšanas savu fizisko sagatavotību vērtē kā labu un pat ļoti labu. Atgriežoties pie fiziskajām aktivitātēm, bijuši arī fiziski - spēka trūkums, aizdusa, pastāvīgs nogurums - un viens psiholoģisks ierobežojums – bailes pārslogot organismu un pārtrenēties. Pēc saslimšanas respondenti ir samazinājuši aktivitāšu intensitāti, taču palielinājuši to apjomu. Secinājumi: 1. COVID-19 vīrusa ietekme uz fizisko sagatavotību ir esoša, taču ne visus tas ir ietekmējis vienādi. Lielākā daļa respondentu fizisko sagatavotību pēc saslimšanas vērtē kā vidēju vai zem vidējās, bet ir arī tādi, kuri savu fizisko sagatavotību vērtē kā labu un ļoti labu. 2. Fiziskie ierobežojumi ir spēka trūkums, aizdusa, pastāvīgs nogurums. Psiholoģiskie ierobežojumi ir tikai viens – bailes pārslogot organismu un pārtrenēties. 3. Pēc saslimšanas lielākā daļa respondentu ir samazinājuši aktivitāšu intensitāti un vairāk pievērsušies zemas intensitātes aktivitātēm, bet palielinājuši aktivitāšu apjomu.

The purpose of the bachelor's thesis "Resumption of physical activity after COVID-19 virus disease" was to explore whether and how respondents physical fitness after COVID-19 virus has changed compared to physical fitness before contracting COVID-19. COVID-19 is a highly contagious and potentially lethal virus that is transmitted mainly by aerosol-like droplets through the air, which requires close human contact. Since for a long time people's contact was denied or restricted, sports clubs were closed, sports trainings and various physical activities were prohibited both indoors and outdoors. People became sedentary and their physical activity decreased. During the study, it was investigated whether and what impact of the COVID-19 virus on physical fitness had been, investigated what physical and psychological limitations have been, returning to physical activity after contracting the COVID 19 virus, as well as clarified the dynamics of physical fitness results after contracting the COVID-19 virus. The hypothesis of the study: after COVID-19, it is possible to maintain and increase your physical fitness. Research method – a quantitative study in which questionnaires of respondents are carried out. A questionnaire based on the international IPAQ questionnaire was created. The data were collected, analysed and conclusions were drawn on the results obtained. This is a theoretical study, so physical participants did not participate in it. The main results of the study: the COVID-19 virus has affected physical fitness, with most respondents worsening it, but there are those who evaluate their physical fitness as good and even very good after illness. Returning to physical activity, there have also been physical - lack of strength, shortness of breath, constant fatigue - and one psychological limitation – fear of overloading the body and overtraining. After illness, respondents have reduced the intensity of activities, but increased their volume. Conclusions: 1. The impact of the COVID-19 virus on physical fitness is present, but not everyone has been affected in the same way. Most respondents rate physical fitness as average or below average after illness, but there are also those who rate their physical fitness as good and very good. 2. Physical limitations are lack of strength, shortness of breath, constant fatigue. Psychological limitations are only one – the fear of overloading the body and overtraining. 3. After illness, the majority of respondents have reduced the intensity of activities and have focused more on low intensity activities, but increased the amount of activities.