Senioru adaptācija dzīvei ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās

Abstract

ANOTĀCIJA

Viens no kognitīvo spēju saglabāšanas priekšnoteikumiem ir veiksmīgs adaptācijas process uzsākot dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Ja cilvēks labi jūtas jaunajos dzīves apstākļos, tad viņš būs atvērts jaunas informācijas uzņemšanai, kas atvieglos darbu sociālās aprūpes institūcijas darbiniekiem. Nonākot jaunā vidē, vecajam cilvēkam nākas mainīt ieradumus un uzvedību – tāpēc, lai veidotos laba sadarbība starp klientu un institūcijas darbiniekiem ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā ir jārada vecajam cilvēkam labvēlīga vide un atmosfēra. Jānodrošina vecā cilvēka pamatvajadzības, tādā veidā radot drošības un piederības sajūtu dzīvojot ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā. Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot sociālā darba speciālistu un senioru viedokli par adaptāciju dzīvei ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Pētījuma mērķa sasniegšanai tika izmantota kvantitatīva metode – aptaujas anketa un kvalitatīva metode – intervijas. Pētījumā tika anketēti 34 ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas seniori. Intervēti tika – 7 sociālais darba speciālisti. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka vieglāk adaptējas tie seniori, kuri tika informēti pirms pārejas uz dzīvi uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju. Individuāls atbalst, drošības sajūta un mīļākā nodarbošanās ir tikai daži no adaptācijas faktoriem, kuri ir nepieciešami, lai seniori ātrāk un veiksmīgāk spētu pielāgoties jaunajai dzīves vietai. Tikt nodrošinātam ar pamatvajadzībām (pārtika, labs miegs, dzīvesvieta, siltums) – kā svarīgu vajadzību, bija atzīmējuši 70,9% respondentu, kas var liecināt par to, ka rūpes par veselību un labu pašsajūtu nemazinās mainoties dzīvesvietai vai ieradumiem. Daļai respondentu iestājoties ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā grūtības sagādāja tas, ka viņi jutās pārāk ierobežoti - 50%. Šāda veida ierobežojumi, pārnākot uz jaunu dzīvesvietu, seniorā rada neizprati un pielāgoties jaunajam režīmam reizēm sagādā raizes. Atslēgas vārdi: Seniori, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, adaptācija, vajadzības.

ANNOTATION

One of the prerequisites for maintaining cognitive abilities is a successful adaptation process when starting life in a long-term social care and social rehabilitation institution. If a person feels good in the new living conditions, then he will be open to receiving new information that will facilitate the work of employees of the social care institution. When entering a new environment, the old person has to change his habits and behaviour – therefore, in order to establish good cooperation between the client and the employees of the institution in a long-term social care institution, it is necessary to create a favourable environment and atmosphere for the old person. The basic needs of the elderly person must be ensured, thus creating a sense of safety and belonging while living in a long-term social care institution. The aim of the study was to find out the opinion of social work specialists and seniors on adaptation to life in a long-term social care and social rehabilitation institution. A quantitative method was used to achieve the aim of the study – questionnaire and qualitative method – questionnaire and qualitative method – interviews. The study questionnaired 34 long-term social care and social rehabilitation seniors. Interviewed were – 7 social work specialists. The results of the study show that it is easier to adapt to those seniors who were informed before switching to a long-term social care and social rehabilitation institution. Individual support, a sense of security and a favorite occupation are just some of the adaptation factors that are necessary for seniors to be able to adapt to the new place of residence faster and more successfully. 70.9% of respondents had noted as an important need, which may indicate that taking care of health and well-being does not decrease as the place of residence or habits do not decrease. The difficulty of some respondents entering a long-term social care institution was that they felt too limited - 50%. This type of restriction when you come to a new place of residence causes confusion and adaptation to the new regime is sometimes a cause for concern. Keywords: Seniors, long-term social care and social rehabilitation institution, adaptation, needs.