Privātuma un intimitātes nodrošinājums ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās pilngadīgām personām

Abstract

ANOTĀCIJA

Bakalaura darba „Privātuma un intimitātes nodrošinājums ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās pilngadīgām personām” mērķis ir izpētīt privātuma un intimitātes apstākļu nodrošinājumu klientiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Pagarinoties iedzīvotāju mūža ilgumam, samazinoties dzimstībai, paaugstinoties pensionēšanās vecumam, kā arī palielinoties darbaspējīgo iedzīvotāju migrācijai ārpus valsts, radusies situācija, ka Latvijā arvien lielāku īpatsvaru sabiedrībā ieņem veci cilvēki. Līdz ar vecumu, vairumā gadījumu, neizbēgami palielinās fiziskas un garīgās saslimšanas, nepieciešamība pēc uzraudzības un aprūpes. Ja nav iespējams nodrošināt personas aprūpi viņa dzīvesvietā, tad seniors tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Nonākot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, būtiski mainās cilvēka iespējas uz privātumu un savu intīmo telpu, bet nemazinās vajadzība pēc tās. Pētījuma jautājumi: 1. Kāda ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju apstākļu atbilstība klientu privātuma un intimitātes vajadzībām? 2. Kas būtiski jāuzlabo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās klientu privātuma un intimitātes nodrošināšanā? Pētījums tika veikts izmantojot kvalitatīvo pētniecības metodi, veicot normatīvo aktu, dokumentu, literatūras analīzi un intervējot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju trīs respondentu grupas – klientus, aprūpes veicējus un sociālos darbiniekus. Bakalaura darbs sastāv no četrām nodaļām un sešām apakšnodaļām, ir izmantoti 41 literatūras avots un darba apjoms ir 68 lpp., pievienoti četri pielikumi. Pētījumā tika konstatēts, ka daļēji tiek nodrošinātas privātuma iespējas pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, bet intimitātes iespējas ir stipri ierobežotas. Ir sociālo darbinieku izpratne par privātuma un intimitātes vajadzību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem, bet pašu klientu un aprūpes darbinieku stereotipi, stigmas, kā arī privātas fiziskās telpas trūkums, ļoti ierobežo intimitātes iespējas ilgstošas aprūpes institūcijās. Ir nepieciešama sabiedrības izglītošana, aprūpes personāla kvalifikācijas celšana, padziļināti pētījumi, lai veicinātu ilgtermiņa aprūpes institūciju klientu labklājību un nodrošinātu tiesības uz privātās un intīmās dzīves saglabāšanu.

ABSTRACT The aim of the bachelor thesis “Collateral of privacy and intimacy in long-term social care and social rehabilitation institutions for adults” is to research the provision on privacy and intimacy in long-term social care and social rehabilitation institutions. The increase in the life expectancy of the population, a decrease in the birth rate, an increase in the retirement age, as well as an increase in the migration of the working age population outside the country, has led to a situation, where the elderly occupy an increasing share of the population.With age in most cases inevitably increases physical and mental illness, as well as the need for supervision and care. If it is not possible to provide personal care at the seniors’ place of residence, then he is placed in a long-term social care and social rehabilitation institution. Once a senior enters long-term social care and social rehabilitation institutions, his access but not the need for privacy and intimacy changes dramatically. The research questions are: 1. How well- suited are long-term social care and social rehabilitation institutions in order to provide clients with access for privacy and intimacy. 2. What needs to be significantly improved in long-term social care and social rehabilitation institutions to provide clients with access for privacy and intimacy. The research was carried out using the qualitative research method, performing the analysis of regulatory enactments, documents and literature, and by interviewing three groups of respondents from long-term social care and social rehabilitation institutions - clients, caregivers and social workers. The bachelor thesis consists of four chapters and six subchapters, 41 literature sources have been used and the volume of the thesis is 68 pages, four appendices have been added. The study found that privacy is partially provided in long-term social care and social rehabilitation institutions for adults, but intimacy is severely limited. There is an understanding by social workers about the need for privacy and intimacy for clients of long-term social care and social rehabilitation institutions, but stereotypes and stigmas of clients and care workers themselves, and a lack of private physical space, severely limit intimacy in long-term care institutions. There is a need for public education, training of care staff, in-depth research to promote the well-being of long-term care clients and to provide their rights to privacy and intimacy.