Laterāla alveolārā kaula augmentācija. Literatūras apskats un augmentētā rajona ilgtermiņa izmaiņu analīze ar KSDT

Abstract

Šī darba mērķis ir analizēt biomateriālu veiksmes rādītājus laterālas alveolārā kaula augmentācijas (LKA) operācijās, veicot sistemātisku pārskatu par veiktajiem randomizētiem klīniskiem pētījumiem pēdējo 10 gadu laikā, kā arī izanalizēt Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas Institūtā veiktās LKA operācijas ilgtermiņa stabilitāti, izmantojot koniskā stara datortomogrāfijas (KSDT) metodi. Sistemātiskā pārskata veikšanai tika atlasītas 12 publikācijas, izmantojot “PubMed” datubāzi. Rezultātā tika secināts, ka šobrīd nav veikti pietiekoši daudz randomizēti klīniskie pētījumi ar pietiekoši efektīviem pētījuma protokoliem, lai varētu skaidri definēt kāda biomateriāla pārākumu kaula augmentāciju operācijām, lai gan autologs kauls uzrādīja nelielu tendenci labākiem veiksmes rādītājiem. Pilot mērījumu pētījumā tika atlasīti 25 pacienti, kas atbilda visiem iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem, no kuriem 3 pacienti tika izvērtēti šajā darbā. Rezultātā tika secināts, ka vienā plaknē mērāmas kaula projekcijas var būt neprecīzas un tādējādi neefektīvas, lai noteiktu ilgtermiņa kaula volumetriskās izmaiņas.

The aim of this study was to determine success rates of biomaterials used for lateral alveolar ridge augmentation analyzing randomized clinical trials for systematic review. Also, pilot study was performed in patients who have undergone lateral ridge augmentation from March 2012 in Riga Stradins university, Institute of Stomatology, using CBCT methods. For systematic review, 12 RCT articles were analyzed. It was concluded that there is a lack of studies performed for bone augmentation to determine one biomaterial superiority although tendencies of autologous bone graft showed a slight trend towards better success rates. In the pilot study for lateral alveolar ridge augmentation long-term stability, based on inclusion and exclusion criteria, 25 patients were selected and further 3 cases were randomly chosen for this study. Based on measurements done in one plane (either sagittal or frontal – depending on augmented region), conclusions were made that one plane measurements are insufficient for effective long-term bone stability evaluation and would not be correct to conclude volumetric changes based on these measurements