Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2021-20_pdk
Title: Koronārās sirds slimības ārstēšanas metožu salīdzinājums pacientiem ar hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām. Promocijas darba kopsavilkums
Other Titles: Comparison of Treatment Methods for Coronary Heart Disease in Patients with Chronic Total Coronary Artery Occlusions. Summary of the Doctoral Thesis
Authors: Lejnieks, Aivars
Ērglis, Andrejs
Kalniņš, Artis
Keywords: promocijas darba kopsavilkums;invazīvā kardioloģija;koronārā sirds slimība;perkutānā koronārā intervence;hroniskas totālas koronāro artēriju oklūzijas
Issue Date: 2021
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Kalniņš, A. 2021. Koronārās sirds slimības ārstēšanas metožu salīdzinājums pacientiem ar hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – kardioloģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2021-20_pdk
Abstract: Viena no koronārās sirds slimības (KSS) ārstēšanas metodēm ir perkutānā koronārā intervence (PKI). Pēc pirmās koronārās angioplastikas veikšanas 1977. gadā daudzus gadus PKI tika veiktas tikai stabilas KSS pacientiem. Kopš 80. gadu sākuma PKI sāka lietot arī akūtu miokarda infarktu (MI) gadījumā. Jau no pirmajiem pētījumiem arvien skaidrākas kļuva invazīvas ārstēšanas priekšrocības salīdzinājumā ar trombolīzi akūtu MI gadījumos (Keeley et al., 2003). Primārā perkutāna koronārā intervence šobrīd nešaubīgi ir izvēles terapija akūta miokarda infarkta ārstēšanai (Ibanez et al., 2018). Turpretī PKI lietderība un efektivitāte hroniskas koronārās sirds slimības ārstēšanā nemitīgi tiek diskutēta. Veikti vairāki pētījumi, kuros mēģināts apšaubīt PKI efektivitāti stabilas KSS ārstēšanā (COURAGE, ORBITA). Šie pētījumi tomēr bijuši ar relatīvi īsu pacientu novērošanas laiku un nav kļuvuši par iemeslu PKI kā stabilas KSS ārstēšanas metodes ierobežošanai. Liela daļa pacientu ar hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām (HTO) ir mazsimptomātiski, un pierādīt šīs pacientu grupas invazīvas ārstēšanas metodes priekšrocības un ieguvumus tāpēc ir vēl grūtāk. Ilga novērojuma laika pētījumu, kas ļautu pierādīt vai apšaubīt invazīvas ārstēšanas efektivitāti, ir ļoti maz, tādēļ promocijas darbā apkopoti dati un perkutāno koronāro intervenču rezultāti par 551 pacientu, kam HTO PKI veiktas 10 gadu laikā.Pētījuma mērķis ir invazīvas ārstēšanas metožu ilgtermiņa rezultātu salīdzinājums pacientiem ar koronāro sirds slimību un hroniskām totālām koronāro artēriju oklūzijām. Promocijas darbā salīdzināta izdzīvotība pēc sekmīgām un pēc nesekmīgām HTO PKI procedūrām, veikts antegrādas un retrogrādas perkutānas koronārās intervences tehnikās veikto procedūru ilgtermiņa rezultātu salīdzinājums, izvērtēta hronisku totālu koronāro artēriju oklūziju sarežģītības daudzfaktoru ietekme uz perkutānās koronārās intervences rezultātu un izdzīvotību, kā arī novērtēti HTO PKI rezultāti dažādām pacientu grupām – pacientiem ar cukura diabētu un pacientiem, kuriem tā nav, pacientiem pirms un pēc 65 gadu vecuma, vīriešiem un sievietēm, pacientiem ar un bez koronāro artēriju šuntēšanas operācijas anamnēzē.Salīdzinot ilgtermiņa rezultātus pēc sekmīgām un nesekmīgām HTO PKI procedūrām, konstatēta labāka izdzīvotība pēc sekmīgi veiktām HTO PKI. Konstatēts arī, ka retrogrādās metodes lietošana uzlabo procedūru rezultātus un nepasliktina prognozi. Secināts, ka gadījumos, kad sekmīga antegrāda HTO PKI maz iespējama, retrogrādā metode izmantojama kā primārā stratēģija. Apstiprināts, ka HTO sarežģītība, kas noteikta, izmantojot J-CTO, PROGRESS CTO, CL un CASTLE skalas, tieši korelē ar procedūras iznākumu. HTO sarežģītība, kas noteikta, izmantojot PROGRESS CTO un CASTLE skalas, var ietekmēt pacienta izdzīvotību, pateicoties šajās skalās iekļautajiem sarežģītības kritērijiem – retrogrādās metodes lietošanai izmantojamu kolaterāļu trūkumam, pacienta vecumam un KAŠ anamnēzē. Analizējot dažādu grupu pacientus, konstatēts, ka HTO revaskularizācija vīriešiem nodrošina labāku izdzīvotību, nekā sievietēm, cukura diabēta esamība vai neesamība HTO PKI ilgtermiņa rezultātus neietekmē, pacientiem līdz 65 gadu vecumam un pēc tā izdzīvotība pēc sekmīgas PKI procedūras nav saistīta ar pacienta vecumu, bet gan ar procedūras iznākumu, pacienti ar HTO un koronāro artēriju šuntēšanas operāciju anamnēzē vērtējami kā paaugstinātas sarežģītības HTO PKI pacienti.Iegūtie rezultāti sniedz rekomendācijas par HTO pacientu novērtēšanu, HTO PKI procedūru plānošanu un veikšanu.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, stacionārā “Gaiļezers”. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2021. gada 16. decembrī plkst.15.00 tiešsaistes platformā Zoom.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2021-20_pdk
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2021. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File Description SizeFormat 
2021-20_Kalninjsh-Artis_PDK_IPD-1637.pdf1.34 MBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons