Kritienu riska izvērtēšana un tā saistība ar funkcionēšanas traucējumiem RAKUS stacionāra “Gaiļezers” pacientiem ar cerebrovaskulārām slimībām

Abstract

Ievads. Pasaules Veselības organizācija (PVO, angļu val. – World Health Organization – WHO) informē, ka ik gadu tiek reģistrēti 37,3 miljoni kritienu, kas ir pietiekami smagi, lai persona vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Latvijā kritieni veido 13% no visiem ārējiem nāves cēloņiem cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem. Latvijas veselības aprūpes sistēmā specifiska kritienu riska novērtēšana netiek iekļauta. Kritienu riska novērtēšana ļauj plānot atbilstīgas iejaukšanās stratēģijas, lai mazinātu kritienu skaitu un ar tiem saistītos ievainojumus. Darba mērķis. Izpētīt kritienu risku un tā saistību ar insulta veidu, funkcionēšanas traucēju-Izpētīt kritienu risku un tā saistību ar insulta veidu, funkcionēšanas traucējumiem RAKUS stacionāra “Gaiļezers” pacientiem ar SSK-10 diagnozēm I60, I61, I63, kas stacionēti 6. neiroloģijas nodaļā laikposmā no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 31. janvārim. Materiāls un metodes. Retrospektīvs kvantitatīvs pētījums, kurā iekļauti RAKUS stacionāra “Gaiļezers” pacienti ar SSK-10 diagnozēm I60, I61, I63, kas stacionēti 6. neiroloģijas nodaļā laikposmā no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 31. janvārim. Pētījumā izmantoti funkcionālo speciālistu novērtēšanas protokoli stacionārajās medicīniskajās kartēs. Iegūtie dati apstrādāti ar programmu Excel un programmas SPSS 19.0 versiju. Rezultāti. Pētījumam tika izvēlēti 453 dzīvi pacienti ar SSK-10 diagnozēm I60, I61, I63, no tiem 262 sievietes, 191 vīrietis vecumā no 21 līdz 94 gadiem, pacientu vidējais vecums – 72,63 gadi (SD 11,74). Kritienu risks izvērtēts 52,3% pacientu, ar vērtējumu punktos paaugstināts risks tika noteikts 24,3% pacientu. Pastāv vāja, statistiski ticama korelācija ar muskuļu spēku ķermeņa kreisās puses muskuļu grupās, ar Berga līdzsvara skalas un Rivermedas mobilitātes indeksa rezultātiem (< 15 punkti), sensorās funkcijas traucējumiem (p ≤ 0,05; |r| < 0,5). Vidēji cieša, statistiski ticama korelācija ir ar sēdēšanas līdzsvara izmaiņām (p = 0,00, r = 0,50). Secinājumi. Kritienu risks pacientiem ir saistīts ar insulta izraisītiem funkcionēšanas traucējumiem. Ticama saistība ir starp kritienu risku un funkcionēšanas traucējumiem.