Rehabilitācijas protokola ieviešana pacientiem pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijām

Abstract

Nosaukums: Rehabilitācijas protokola ieviešana pacientiem pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijām Pamatojums: Standartizēta protokola pielietošana ir viens no veidiem, kā panākt augstāku ārstēšanas kvalitāti, samazināt nevajadzīgas atšķirīgas pieejas aprūpē. Viena no aktuālākajām problēmām ir pēc operācijas rehabilitācijas protokola neievērošana vai standartizēta protokola neesamība. Covid – 19 izraisīto seku dēļ arvien pieprasītāki kļūs agrīnās rehabilitācijas protokoli, jo uzsvars tiks likts uz ātrāku izrakstīšanos no stacionāra. Mērķis: Ieviest rehabilitācijas protokolu pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas konkrētā slimnīcā un izvērtēt tā ieviešanas procesu. Metodes: Pēc apkopotās literatūras un vadlīnijām, tika izveidots rehabilitācijas protokols, kurš tika analizēts ar pētījumā iesaistītajiem speciālistiem. Pēc veiktajiem korekcijām, protokols tika pielietots praktiski. Pētījuma ietvaros tika pielietots kvalitatīvās darbības pētījuma dizains.Tika veiktas individuālas, daļēji strukturētas intervijas ar speciālistiem un pacientiem. Katra dalībnieka intervija tika transkribēta un analizēta, pielietojot datu satura analīzi. Rezultāti: Veicot dalībnieku interviju satura analīzi, tika noteikti protokola ieviešanas šķēršļi un veicinātāji. Veicot dalībnieku interviju satura analīzi, tika noteikti protokola ieviešanas šķēršļi un veicinātāji. No speciālistu intervijām izveidojās sešas tēmas: zināšanas un uzskati par protokolu,uz protokolu balstītas rehabilitācijas nozīmes apzināšanās,protokola pielietojamība pacientiem ar atšķirīgām funkcionēšanas spējām,ierobežojošo faktoru identificēšana,protokola pielietošanas šķēršļi,darba organizācija. No pacientu intervijām izveidojās piecas tēmas: motivēta un pozitīva attieksme, sāpju sajūta, muskuļu spēka funkcijas, vingrinājumu atbilstība, pacientu pieredze par ieguvumiem pēc endoprotezēšanas operācijas un rehabilitācijas. Secinājumi: Agrīnās rehabilitācijas protokola ieviešana ir sarežģīts process, kas prasa ciešu un efektīvu sadarbību starppersonāla vidū, organizatorisko darbību saskaņošanu un kopējo mērķu izvirzīšanu attiecībā uz konkrēto pacientu un ievieš pārmaiņas darba ikdienā un ierastajā darba ritmā. Rehabilitācijas protokols ir balstīts uz zinātniskiem pierādījumiem un tika izveidots, lai sistematizētu speciālistu darbības un mazinātu neefektīvo procedūru pielietošanu un sniegtu pacientam kvalitatīvu aprūpi. Galvenais šķērslis protokola pielietošanā ir izteiktas sāpes, kam ir tieša negatīva ietekme uz fizisko aktivitāti un muskuļu vājums.

Title: Implementation of rehabilitation protocol for patients after total knee replacement surgery. Background: Using a standardized protocol is one way of achieving higher quality of treatment, reducing unnecessary different approaches to care. One of the most pressing problems is the failure to follow the rehabilitation protocol of the operation or the absence of a standardized protocol. Due to the consequences of covid – 19, early rehabilitation protocols will become more and more demand, as emphasis will be placed on faster discharge from the hospital. Objective: Implement a rehabilitation protocol after total knee replacement surgery at hospital and evaluate the implementation process Methods: According to the pooled literature and guidelines, a rehabilitation protocol was created, which was analyzed by specialists involved in the study. Following the adjustments made, the protocol was applied in practice. Qualitative action research design was used in this study, ten individual, semi- structured interviews with specialists and patients were conducted. Each participant’s interview was transcribed verbatim and analysed using data content analysis. Results: An analysis of the content of the participants' interviews identified the barriers and facilitators to the implementation of the protocol. Six topics emerged from expert interviews: knowledge and views on the protocol, awareness of the importance of protocol-based rehabilitation, application of the protocol to patients with different functional capabilities, identification of negative factors, barriers to the application of the protocol, working organisation. Five topics emerged from patient interviews mosted and positive attitudes, feeling of pain, muscle strength functions, performance of exercises, patients' experience on total knee replacement surgery and rehabilitation. Conclusions: The implementation of the early rehabilitation protocol is a complex process that requires close and effective cooperation among medical personnel, coordination of organizational activities, the establishment of common objectives for the particular patient, as well changes in the daily work routine. The protocol is based on scientific evidences and was developed to systemize specialist’s activities, to eliminate inefficient procedures and to provide the patient with quality care. The main obstacle to the implementation of the protocol is severe pain, which has a direct negative impact on physical activity, as well muscle weakness.