Latvijas rehabilitācijas speciālistu Covid-19 pandēmijas laikā izmantoto Individuālo aizsardzības līdzekļu novērtējums

Abstract

Darba nosaukums: Latvijas rehabilitācijas speciālistu Covid-19 pandēmijas laikā izmantoto individuālo aizsardzības līdzekļu novērtējums Pamatojums: Pasaulē un Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu, aktuāls ir kļuvis jautājums par aizsargtērpu izstrādi rehabilitācijas speciālistiem, kas būtu atbilstošs darba specifikai un ļautu arī brīvi darboties dažādās situācijās, kā piemēram šobrīd, kad pasaulē ir COVID-19 vīruss. Esošie tērpi, kuri ir pieejami medicīnas preču tirgū ir universāli, kas funkcionālajiem speciālistiem ne vienmēr ir ērti lietojami, apgrūtina darba izpildi, samazina iespējas brīvi kustēties, ieņemt un veikt darba specifikai atbilstošas pozas/ kustības (Loibner et al., 2019). Mērķis: Noskaidrot Latvijā, rehabilitācijas speciālistu praksē izmantojamo individuālo aizsardzības apģērba atbilstību tiešo profesionālo uzdevumu veikšanai. Metodes: Tika izstrādāta oriģinālaptauja ar slēgtajiem un atvērtajiem jautājumiem, aptaujā piedalījās 162 dažādu jomu medicīnas speciālisti: 62 fizioterapeiti, 16 ergoterapeiti, 10 medicīnas māsas, 2 ārsti, 33 mākslas terapeiti, 37 audiologopēdi un 1 mūzikas terapeits. Pirms aptauja tika izplatīta dažādu jomu speciālistiem, tika veikts pilotpētījums, uz kuru savas atbildes sniedza 10 fizioterapeiti, šie dati ļāva aptauju aprobēt un pilnveidot. Visi dati tika apkopoti, apstrādāti, un rezultāti tika analizēti pielietojot IBM SPSS programmu, izmantojot aprakstošās un analītiskās statistikas metodes. Rezultāti: Pašreizējie dati atklāj, ka aizsargapģērbs rada papildu stresu elpošanas un sirds sistēmām, tā padarot profesijai raksturīgo ikdienas kustību veikšanu fiziski grūtāku. Tādējādi darbību veikšana (dažādas funkcionālās pozīcijas, staigāšana) aizsargapģērbā, nevis ikdienas tērpā, ir mazāk ērta, var ietekmēt termoregulāciju, sviedru iztvaikošanu un, iespējams, radīs fiziskās veiktspējas un darbspējas ierobežojumus. Secinājumi: Literatūras analīze parāda, ka maz ir tikusi pētīta individuālā aizsardzības apģērba funkcionalitāte rehabilitācijas speciālistu vajadzībām. Latvijā pieejamais mediķu individuālais aizsargapģērbs neatbilst rehabilitācijas speciālistu izvirzītajām prasībām attiecībā uz kustību brīvību un ķermeņa pozu ieņemšanu, lai varētu neierobežoti veikt ikdienas darba pienākumus. Pētījuma dati liecina, ka pieejamais aizsargapģērbs nav paredzēts tam, lai ikdienā rehabilitācijas speciālisti ērti varētu ieņemt vajadzīgās darba pozas un veikt nepieciešamās darbības.

Title: Assessment of personal protective equipment used by Latvian rehabilitation specialists during Covid-19 pandemic. Justification: In the world and Latvia, in relation to the COVID-19 virus, the issue of the development of protective clothing for rehabilitation professionals has become relevant because of the specific nature of the work and would also be suitable to move freely in different situations, such as the current COVID-19 virus pandemic. Existing outfits that are available on the medical market are universal, which are not always comfortable to use for functional specialists, as it makes it difficult to work, reduce the possibilities for free movement, take and perform posture/movement -specific positions/movements (Loibner et al., 2019). Objective: To clarify the conformity of individual protection uniforms used in Latvian rehabilitation specialist practice for the performance of direct professional tasks. Methods: An original survey was developed with closed and open questions. In the survey participated 162 medical professionals from different fields: 62 physiotherapists, 16 doctors, 10 nurses, 2 doctors, 33 art therapists, 37 audiologists and 1 music therapist. Before the survey was distributed to specialists in different fields, a pilot study was carried out to which 10 physiotherapists responded, which allowed the survey to be aprobated and improved. All data were collected, processed, and the results were analysed using the IBM SPSS program, using descriptive and analytical statistical techniques. Results: Current data reveal that protective clothing creates additional stress for respiratory and cardiac systems, making it physically difficult to carry out daily movements typical of the profession. Thus, performing activities (different functional positions, walking) in protective clothing, rather than in everyday clothing, is less comfortable, can affect thermoregulation, evaporation of sweat and possibly create restrictions for physical and functional performance. Conclusions: An analysis of literature shows that little has been studied in the functionality of personal protective clothing for the needs of rehabilitation professionals. The individual protective clothing of medics available in Latvia does not comply with the requirements of rehabilitation specialists regarding freedom of movement and changing poses, in order to be able to perform day- to-day duties without limitation, taking the necessary work positions and performing the necessary activities. Data from the study show that the available protective clothing is not fully designed to allow rehabilitation professionals to take the necessary work positions when on duty.