Vecmāšu pašnovērtējums aprūpējot vecākus pēc grūtniecības pārtraukšanās.

Abstract

Pamatojoties uz zinātnisko literatūru, var secināt, ka, vecmātes pildot, savus darba pienākumus nereti piedzīvo traumatiskus notikumus, piemēram, aprūpē vecākus pēc grūtniecības pārtraukšanās, kuri piedzīvo smagu zaudējumu. Traumatiskie gadījumi vecmāšu darba ikdienā spēj ietekmēt vecmāšu pašnovērtējumu un atstāt iespaidu uz sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Pētījuma mērķis. Noskaidrots, kāds ir vecmāšu pašnovērtējums un noteikt vai darba stāžs vecmātībā, vecmātes vecums, izglītības līmenis, personīgā pieredze zaudējot tuvu cilvēku, pieredze aprūpējot vecākus pēc smaga zaudējuma, veido atšķirības pašnovērtējumā, kā arī formulēt priekšlikumus vecmāšu pašnovērtējuma uzlabošanai. Pētījuma metodes raksturojums. Kvantitatīvs, neeksperimentāls, šķērsgriezuma, aprakstošs pētījums. Pētījuma instruments - Perinatālā zaudējuma aprūpes pašnovērtējuma skala – Perinatal Bereavement Care Confidence Scale (PBCCS). (Kalu, 2019) Pētījumā piedalījās 55 profesijā praktizējošas vecmātes no dažādām veselības iestādēm Latvijā. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi. Pētījumā secināts, ka darba stāžs vecmātībā, vecmātes vecums, izglītības līmenis, personiskā pieredze zaudējot tuvu cilvēku, neveido statistiski nozīmīgu saistību ar pašnovērtējumu. Statistiski nozīmīgu pozitīvu saistību ar pašnovērtējumu veido pieredze, aprūpējot vecākus pēc smaga zaudējuma. Pētījumā noskaidrojās, ka kopējais vecmāšu pašnovērtējums, aprūpējot vecākus pēc smaga zaudējuma, ir zems. Savukārt augstāks pašnovērtējums ir tām vecmātēm, kurām ir augstāks zināšanu līmenis vai augstāks prasmju līmenis, vai augstāks pašizpratnes līmenis. Lielākā daļa vecmāšu saskata nepieciešamību savā darba kolektīvā iekļaut speciāli apmācītas vecmātes – zaudējuma speciālistes, kuras nodrošinātu uz vecākiem orientētu aprūpi. Kā arī atklājās, ka vecmātes nesaņem pietiekamu atzinību, saistībā ar vecāku aprūpi pēc smaga zaudējuma, no kolēģiem un organizācijas. Iegūto rezultātu praktiskais pielietojums. Cieņpilnu uz vecākiem orientētu aprūpi pēc grūtniecības pārtraukšanās var sniegt vecmātes ar adekvātu un stabilu pašnovērtējumu. Stiprināt vecmāšu pašnovērtējumu var regulāras supervīzijas nodarbības, emocionālā intelekta iekļaušana vecmāšu augstskolu apmācību programmās, standartizētas norādes, kā aprūpēt vecākus pēc smaga zaudējuma, un atzinības izteikšana vecmātēm par labi padarītu darbu gan ikdienā, gan pārslodzes un stresa situācijās.

Based on the scientific literature, it can be concluded that midwives experience traumatic events at their work, such as encountering bereaving parents. Traumatic cases in the daily work of midwives can affect the self-assessment of midwives and leave an impact on the quality of the service provided. Objective of the study. Clarify what is the self-assessment of midwifes and to determine whether the midwifes work experience, age, level of education, personal experience of losing a close person, experience in caring for bereaving parents, make up differences in self-assessment and formulate proposals for improving the self-esteem of midwives. Description of the research method. A quantitative, non-experimental, cross-sectional, descriptive study. A study instrument - Perinatal Bereavement Care Confidence Scale (PBCCS). (Kalu, 2019) The study involved 55 midwives from various Latvian city hospitals and privately practicing midwives. The main results and conclusions of the study. The study concluded that midwifes work experience, age, education level, personal experience of losing a loved one does not form a statistically significant associate with self-assessment. There is a statistically significant positive relationship with self-assessment in the experience of caring for bereaving parents. The study revealed that the overall self-esteem of midwives in caring for bereaving parents is low. Midwives with a higher level of knowledge or skills or a higher level of self-awareness have higher self-assessment. Most midwives see the need to include specially trained midwives - bereavement midwife in their work team to provide individualised parent-led care. It was also found that midwives do not receive sufficient recognition for grieving parents care from colleagues and organizations. Practical application of the obtained results. Dignified bereaving parental care can be provided by midwives with adequate and stable self-assessment. Regular supervision classes, the inclusion of concept of emotional intelligence in trainings for midwives, standardized guidelines for bereaved parents care, and the recognition of midwives for a well done job can strengthen midwives' self-assessment.